ķīniešu sakāmvārdu pasaka

Reiz jūras krastā dzīvojošais gliemezis atvēra savas gliemežnīcas vākus un izstiepies sildījās saulītē. Tādā pozā tas izskatījās ļoti pievilcīgs un kārdinošs. Turpat netālu pastaigājās tilbīte. Klusītēm pietuvojies, spārnainis pieliecās un tvēra kāroto gardumu. Kad tilbītes knābis iedūrās gliemja miesās, tas sāpēs un niknumā aizcirtās, ieķīlājot putna knābi starp vākiem.

Ja Tu nevērsies vaļā, - spiedza putns, -parīt te gulēs viens slāpēs izkaltis gliemis!

-Ja Tu nelaidīsi mani vaļā, - sēca gliemis, - parīt te mētāsies viens badā nomiris putns!

Nedz putns, nedz gliemis nepadevās. Līdz garām gāja kāds zvejnieks, kurš ielika abus strīdniekus savā grozā.

Kad divi strīdā neprot viens otram piekāpties, zaudē abi.

Tāpat ir attiecībās - (manas domas)