sliktā meitene...

No raksta par slikto meiteni:

Es vīrietim dodu brīvību. Man nav tādu jautājumu – kur biji, ar ko? Ja gribēs, pats pastāstīs. Jo tu vairāk jautāsi, jo viņš vairāk bēgs. Tas tāpat kā, kad zvana mamma: „Nu, meitiņ, kur tu biji?”, un sāk šos visu māšu mūžīgos jautājumus. Tev nekrīt uz nerviem? Tad padomā, kā ir vīrietim, kuram vispār ir saasināta domāšana uz šo jomu. Tās ir kā adatas. Durot taču sāp, uzreiz reakcija. Savukārt klusējot iemantosi viņa cieņu, un šis respekts stiprinās jūsu attiecības, jo viņš sapratīs – bļāviens, cita man vienkārši uztaisītu histēriju, bet man ir tāāāda meitene!

Man nevajag puķu pušķus, tie novīst. Es labāk pagaidu pusgadu, un mēs aizbraucam kopā ceļojumā. Jo vīrietis tuvojas lēnāk, jo labāk. Bet, tiklīdz jūtu mazāko apsēstību, tā vienkārši telefonā „” – nav, ko piesārņot simkarti ar liekiem numuriem.

Mani tracina garās desmit teikumu vēstules – attiecību skaidrošana īsziņu ceļā. Ņem un piezvani! Nav, ko teikt, neraksti vispār, bet, ja man sūta emocionālus penterus – nu „i nafig”! Kas būs tālāk? Tad vienmēr būšu vadošā, bet ārpus darba tāda negribu būt.

Darbā viena meitene, kas gandrīz vai gar sava puiša logiem braukā ar mašīnu. Tas taču atgrūž. Tāpat kā, ja mani pie darba ar ziediem vaktētu, es vairs netiktos. Kas būs vēlāk? Mājās piesies pie radiatora?

Attiecībās galvenais ir privātā telpa. Lai otrs saprot, ka ir brīži, kad gribu pabūt viena. Palikšu pie sevis dzīvoklī, dzeršu labu vīnu un lūrēšu filmas, bet tu ej ar draugiem patusēt. Izdejojies, pačalo ar meitenēm – droši, jo es daru tieši to pašu.

Cita kolēģe darba laikā ar savu puisi sazvanās ap 30 reižu. Kas var mainīties pa 20 minūtēm? Viņa to puisi nekur nelaiž. Var just, ka ir neapmierināta, pat ja viņš iet uz trenažieru zāli. Varbūt tas tāpēc, ka viņš ir sešus gadus jaunāks. Viņai jau pāri 30, un tie 33, 34 tomēr sit uz āru diezgan nopietni. Vaigi jau nošļukuši, krunkas, pakakle nav vairs tik glīta, bet puika vēl jauns.

Latvietēm piemīt tāds guļošās princeses sindroms. Viņas cer, ka, stāvot uz stūra, pienāks klāt perfektais. Nu nebūs tā! Gribi perfekto – mainies iekšēji!

Es zinu, kādi man kādreiz bija mīnusi. Vienu pēc otra tos nīdēju ārā. Paņem foršu vīnu, iededz sveces, uztaisi sev romantiku, pasēdi, padomā – kas iepriekš nogājis greizi. Un tu sapratīsi. Ja vajag, izraudies, bet atstāj to visu aiz muguras, paņemot līdzi atziņu – tā vairs nedarīšu. Viens mīnuss jau nost.

Nākamais vīrietis – atkal kaut ko nolaidi greizi? Pasēdi, padomā, bļāviens – atkal mana vaina! Trešajā reizē kļūdas varbūt vairs nepieļausi. Sievietēm raksturīgi vainot citus, kad izjūk attiecības. Padomā, kāpēc viņš aizgāja tieši pie viņas? Tātad viņā ir kaut kas tāds, kā nav tevī. Audz pati!”

Vīrietis, kura dēļ jāraud, nav šo asaru vērts! Nākamajā dienā uz darbu jāiet, acis sapampušas. Es labāk aiziešu uz trenažieru zāli, izlikšu visu negāciju laukā sportojot, ieiešu pirtī, izpeldēšos, un viss būs kārtībā. Tātad tā vienkārši bija jānotiek, tas nav tavs vīrietis.

Vienkārši sievietes bieži vien jau sākotnēji izvēlas tādus vīriešus, kuru dēļ būs jāraud. Vecis jau var būt viltīgs. Atrod sev sievieti, kura viņam ne īpaši patīk, uz kuru nav tāda instinkta, kā viņai uz šo vīrieti, un rezultātā šie kretīni liek tev ciest. Viņi zina, ka pie šīs sievietes vienmēr varēs atgriezties. Ja viņš ir „nācējs-gājējs”, lai iet, laid prom. Tas nozīmē, ka nāks kas labāks.