right time, right things

Divas trešdaļas no laika, kas tiek patērēts lēmuma pieņemšanai, tiek veltītas tam, lai pamatotu jau pieņemtu lēmumu.
Jaunas sistēmas rada jaunas problēmas.
Kļūdīties ir cilvēciski, bet piedošana neietilpst kompānijas politikā.
Ir vienkārši padarīt kaut ko par sarežģītu, bet sarežģīti padarīt to vienkāršu.

Teorētiski nepastāv atšķirība starp teoriju un praksi, bet praksē tāda ir.
Pēc tam, kad viss ir pateikts un izdarīts, daudz vairāk tiek pateikts nekā izdarīts.

Ja viss šķiet kārtībā, Jūs noteikti neesiet kaut ko pamanījis.
Nekas nav tik vienkārši kā izskatās.
Katrs risinājums rada jaunas problēmas.

Havajiešiem ir izteiciens "Ho`o ponopono", kas nozīmē DARĪT LIETAS PAREIZI. Tā ir vesela dziedniecības sistēma. Ho`o ponopono  sākas ar sevis savešanu kārtībā. Tas ir laiks, kad jābūt pilnīgi patiesam un godīgam pret sevi un citiem. Jāattīra visas situācijas, kur tādi neesam bijuši. Jāizdzīvo savu godīgumu. Tas ir laiks dziedināt pagātni. Atrast sevī visas vietas, kur neesam bijuši patiesi un īsti, padarīt tās īstas un reālas. Tā lūk mēs nokļūstam ĪSTAJĀ LAIKĀ - ĪSTAJĀ VIETĀ un darām - PAREIZĀS LIETAS.

Cita Ho`o ponopono šķautne - ir apzināti pārtraukt, lietu  novēlotu uztveršanu. Mūs baida doma par to, ka jāatklāj, cik lieliski esam, lai gan patiesībā baida doma to neizdarīt. Mēs baidāmies, ka atzīstot atbildību, ierobežosim sevi pilnībā, kaut gan patiesībā tā mūs atbrīvos. Mēs baidāmies mīlēt ar pilnu atdevi, jo baidāmies salauzt sirdi. Tomēr tas ir vienīgais veids, kā mīlēt un netikt ievainotam. Mēs pastāvīgi izvēlamies mazāko, baidoties, ka zaudēsim, izvēloties lielo, bet  plaši dzīvot ir galvenā garantija tam, ka nezaudēsim. Jāatrod vietas sevī, kuras atspoguļo veco un jāpārtaisa tās, Liekot Lietas Vietā.

Kad mēs Liekam Lietas Vietā, mēs mācāmies no jauna staigāt. Apzināti staigāt. Zinot par viļņiem, kurus sūtām uz priekšu, un kā tie ietekmē visus, kurus sastopam. Ejot pa dzīvi godīgi, visā pilnībā, kļūstot reālākiem ar katru soli. Soļot uz priekšu, katrā solī ieliekot sirdi. Ieliekot ceļā savu būtību. Darot tā, lai katrs solis dziļāk savienotu mūs ar PAREIZO LAIKU - PAREIZO VIETU - PAREIZĀM LIETĀM.

Tas nav vienkārši būtības un mērķa izlīdzināšanas moments - mums vēl ir darīšana ar tiem, kuri aiziet no mūsu dzīves. Bet vai iespēju laiks ir pagājis? Nav jēgas potenciālam bez sekojošas tā nostiprināšanas fiziskajā plānā. Mēs nevaram veidot attiecības, balstoties tikai uz iespējām. Neko nevaram sasniegt vienkārši ar potenciālu. Potenciāls ir labāko lietu, kurām jāatnāk nenoteiktā laikā nākotnē, nerealizēts solījums. Vai tas ir tukšs solījums? Tagad mums jākoncentrējas uz to, kas ir ŠEIT un TAGAD, nepētot, kas var notikt vai nenotikt vēlāk, kad būs realizējies potenciāls.