Biezpiens7: Man kaut kas līdzīgs vienreiz izdevās,turklāt no 12ā stāva.

Biezpiens7: Svoloči vīnā bij muskatriekstus sabēruši.

Biezpiens7: A ja tumsā stāvot tu iemet mutē šļuku un tev negaidot rīklē kaut kādas drabiņas iepeld?

Biezpiens7: Ir gan par tēmu,strūklaka bij līdzīga.Un ar rīkli negaršo!
Īstajā mutes dobumā atrodas mēle – lingua. Tā ir muskuļu orgāns, ko klāj gļotāda. Mēles gļotādā nav dziedzeru un tā ir nekustīgi saaugusi ar saistaudiem, kas atrodas starp mēles muskuļiem. Mēles apakšējās virsmas gļotāda ir gluda un tās epitēlijs nepārragojas. Mēlei ir trīs daļas:
1) mēles sakne (radix linguae) – padod barību uz zobiem;
2) mēles ķermenis (corpus linguae) – maina stāvokli runājot;
3) mēles galiņš (apex linguae) – garšas un taustes orgāns.

Mēles mugurējā (augšējā) virsmā gļotāda veido garšas kārpiņas, kuras kalpo kā garšas receptori. Ir četru tipu garšas receptori:
1) sēņveida (papillae fungiformes) – mēles galā kā sārti punkti (izteikti bērniem) – salds;
2) valnīšveida (papillae vallatae) – uz robezas starp sakni un ķermeni, vislielākās;– rūgta;
3) lapveida (papillae foliatae) –mēles malās, vāji attīstītas, īpaši bērniem – skābu;
4) diegveida (papillae filiformes)– visā mēles virsmā, daļēji pārragojas, ja ir funkcionāli traucējumi gremošanas sistēmā – mēle kļūst balta ( īpaši pie kuņģa saslimšanām). Tām piemīt daļēji taustes funkcija.
Garšas šūnas novietotas grupās pa 50-150 šūnām. Tās funkcionē 10 dienas, pēc tam deģenerējas.