Prieks un skumjas Mans prieks ir dažreiz nesleptās skumjas, tas pats avots, no kura ceļas Tavi un mani smiekli, ir dažreiz pildījies ar asarām, jo dziļāk šīs skumjas iegraužas manā būtnē, jo vairāk prieka tās spēj saturēt!Kad esi priecīgs, tad ieskaties dziļi savā sirdī un Tu redzēsi, ka Tevi ielīksmo vienīgi tas pats,kas Tevi apbēdinājis un kad esi noskumis, tad atkal ieskaties savā sirdī, un Tu redzēsi, ka patiesībā Tu raudi par to, kas Tev devis prieku.
Un vēl piebilde par mīlestību -kad Mīlestība Tevi aicina, seko tai, kaut arī tās ceļš ir grūts un stāvs, un, kad tās spārni Tevi apskauj, tad ļaujies tai, kaut arī to spalvās slēptais asmens var ievainot un , kad Tā runā, tad tici tai, lai "mūsu kopā būšana" ir brīva telpa un ļausim debesu vējiem virpuļot starp mums. Mīlēsim viens otru, bet neļausim mīlestībai sevi saistīt, lai tā drīzak ir viļņojoša jūra starp mūsu dvēseļu krastiem, pildisim viens otra kausu, , dosim viens otram no savas maizes, bet nekodīsim no viena rieciena, Priecāsimies kopā un busim līksmi, bet ļausim katram no mums būt par sevi." "Un nedomā, ka Tu spēj virzīt mīlestības ceļu, jo mīlestība, ja vien tā atrod Tevi tās cienīgu, pati vadīs Tavu ceļu"
Iznāca gari, bet patiesi!! |
