|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Conda, 01-10-2010 08:50 |
|
61 |
Aiz skumjām stāv eņģeļi***
Arī aiz skumjām reizēm stāv eņģeļi.
Bet pie to izplestajiem spārniem mētājas
Vien pelēks puķu vainadziņš.
***
Miers reizēm mēdz būt spējš un skarbs.
Tomēr - tas ir un paliek miers.
Salauzts, bet augšāmcelties gribošs.
***
Kad rudens dienā atvasara klāt
Un saule siltiem gabaliem plēšama,
Tik spārnus izplest, lidot prom.
***
Savlaicīgs mulsums klaiņo pa laipu.
Rokās - esamības doniņa.
Un sirdī - murrājošs miers.
***
Dvēselē man zvaigžņu daudz.
Sasēdušas uz zila debesjuma.
Pieskarties, pieskarties savai ceļazīmei.
***
Lai gan prāts audzē negaisa mākuli,
Tam jānes lietu veldzējošu, ... kā atvieglojumu.
No pagātnes noripo putekļu asara.
Prom telpas un laika dziļumā.
***
Lai gan ikdienas kurpes man
pieritušas pilnas ceļa smilšu,
Tās negrauž vairāk kā sirdsapziņa.
***
Un pieskāriens pasaulei mans,
Lai ir tik salds kā marmelāde.
Lai atgūtu spēkus un dziedētu prieku.
*** |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
