Attiecības - kā akā sauc, tā atskan...

Sensenos laikos dzīvoja varens šahs, kurš pavēlēja saviem padotajiem uzcelt fantastisku pili. Tajā pilī bija daudz kā brīnumaina. Starp daudzām zālēm, pilī bija viena, kurā visas sienas, griesti, durvis un pat grīda bija kā spoguļi. Šie spoguļi bija ļoti skaidri un dzidri. Ikviens, kas tur ienāca ne vienmēr saprata, ka viņa priekšā ir spogulis, - tik ļoti skaidri spoguļi atveidoja lietas. Bez tam sienas šajā zālē bija veidotas tā, lai veidotos atbalss. Pajautājot: „Kas tu esi?” – varēja dzirdēt no visām pusēm: „Kas esi? Kas esi? Kas esi?”

Kādu reizi šajā zālē ieskrēja suns un izbrīnā sastinga zāles vidū – vesels bars ar suņiem bija viņu aplenkuši arī no augšas un no apakšas. Suns katram gadījumam atņirdza zobus un visi atspulgi atbildēja tam ar to pašu. Nobijies ne pa jokam, suns sāka riet. Atbalss atkārtoja viņa riešanu.

Suns sāka riet aizvien skaļāk. Atbalss neatpalika. Suns mētājās no vienas puses uz otru, koda gaisu, un tā atspulgs arī riņķoja un klabināja robus.

Pienāca rīts un pils kalpi vienā zālē atrada suni, kas gulēja un vairs neelpoja un tam apkārt bija miljoniem beigtu suņu. Zālē nebija neviena, kas varēja sunim nodarīt kādu ļaunumu. Suns gāja bojā cīnoties tikai ar savu paša atspulgu.

Zini, ka Pasaule pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Viss, kas notiek ap mums – ir tikai mūsu domu, jūtu, vēlmju un rīcības atspulgs. Pasaule - ir milzu spogulis, kurā atspoguļojas tas, kas mēs esam.