Jūra.....Jūra !......Es atkal vēlos pie tevis būt! Sajust krasta smilšu pieskārienus kailajām pēdām un redzēt starp oļiem dzintarus mirdzam.Aizmirsties viļņu glāstos....iegremdēt plaukstas vēsajā ūdenī un salasīt tur vizuļojošās pērles..Tāpēc piedod,ja steidzos !.... Tā ir tikai mana elpa,kas aizraujas no stindzinošā ūdens pieskāriena,kurš skauj ne tikai rokas un pēdas, bet skaudri iedzeļ arī dvēselē. ..Pērles vilinājums ir tik spēcīgs, ka neliek domāt par sirdī kāpjošo vēsumu. Kā mierinājums skan krasta vilnīšu melodiskais solījums- jūra silst lēnām......Es prātīgi brienu gar krastu...,bet skatiens meklē tālāk- cauri ūdens mirdzumam dziļumā vizmojošo pērles starojumu.......Man tā jāpaņem ! Ja ne šodien,tad rīt. Savāktas vienkopus...pērles sildīs ne tikai manas plaukstas, bet remdēs ilgas un atgriezīs sirdsmieru..........Bet ,tu , jūra, uzmet man aukstu vilni un čuksti - pagaidi !................................Plaukstu silda tevis dāvātās pērles....Acīs ielīst to mirdzums un domas pārņem neizteikts maigums...,jo gribās kādam to uzdāvināt !......Zinu...es spēšu pacietīgi gaidīt,,,kamēr ūdens sasils............Tad sauju šo dzirkstošo pērļu es aiznesīšu tuvāk tavai sirdij uz aizdegšu uguni tieši tur......
http://www.youtube.com/watch?v=qYgP-6E5JVA&feature=related |
