Saruna ar Dievu...
Kāds
cilvēks pirms nāves sarunājas ar Dievu:
Vai, Tu, neizvestu cauri manai
dzīvei?, jautāja cilvēks. Un Dievs sāka vest...Ceļš sastāvēja no četrām pēdām
cilvēka un Dieva un tur, kur cilvēkam gāja visgrūtāk, bija tikai divas
pēdas...
Kā tu, Dievs, tā varēji? Tad, kad man gāja visgrūtāk, tad, kad man
tevi vajadzēja visvairāk, tevis nebija man blakus!
Un Dievs atbildēja: Redz,
kāds tu nepateicīgs...tanī brīdī es tevi nesu uz rokām... Man sķiet, ka mēs paši to nemaz neapzinamies...
|
