Dienasgrāmatas (blogi)

Es jau sen esmu teicis, ka ir labi, ja cilvēki ir dažādi – teiksim, vieni ir gudri, bet otri vēl gudrāki. Un kur tad vēl muļķi!  Ne jau velti saka, ka cilvēka gudrībai ir robežas, bet muļķībai nav. Tā ir vieglāk dzīvot, jo ir par ko pasmieties. Tev atliek tikai iziet uz ielas, iegriezties kādā veikalā, par tirgu nemaz nerunājot, lai varētu pārliecināties, cik augstu tu stāvi šajā muļķu vai gudro ranga tabulā. Mana muļķības pārbaude vilkās veselas trīs dienas. Izmantodams tās dažas minūtes, kas palikušas līdz autobusam, ieskrēju Maximā, lai nopirktu kartupeļus. Paņēmu no plaukta maisiņu tā uz 2 kilo un izlasīju cenu: 0,59Ls.  It kā jau padārgi – 30 sant par kilogramu, bet ko nu tur žņaugsies nieka pēc – paņēmu vien. Te kāda sieviete man aizrādīja, ka vajagot tokš kaut drusku skatīties cenas! Tie kartupeļi maksājot 0,59 Ls par kilogramu, nevis par maisiņu! Paskatījos – tiešām! Nosviedu tos kartupeļus atpakaļ un mājās pārnācu tukšā. Bet pats pie sevis domāju, ka varbūt mēs ar to sievieti tomēr kļūdījāmies, un cena bija par 2 kg. Šodien braucu uz to Maximu jau speciāli, lai izmeklētu to lietu pamatīgi un autobusā par to izlielījos visām ciema sievām. Visas kā viena viņas mani nosauca par muļķi, jo tik dārgi kartupeļi nemēdz būt! Iegāju veikalā un nu bez emocijām apskatīju tos kartupeļus. Lūk, tīkla maisiņos safasēti normāli, mazliet smilšaini kartupeļi – 0,18 Ls par kilogramu. Bet tiem blakus tādi lielāki un it kā nedaudz noskaloti, un Jess! Cena par kilogramu 0,59 Ls! Elpojiet! Un ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka tie esot JAUNIE kartupeļi!  Jopcik popcik! Septembra vidū pasakiet man, kuri kartupeļi ir jaunie un kuri vecie! Un kurš no mums ir lielākais muļķis: es, manas kaimiņienes vai veikala Maxima darbinieki?