Kāpēc cilvēks visu laiku grib, lai viņu mīl?

Kapēc notiek tā: no piedzimšanas līdz nāvei cilvēks visu laiku grib, lai viņu mīl, un, nesaņēmis šo mīlestību, viņš nav tik līdzsvarots un pašpārliecināts kā citi līdzcilvēki?

Krišnamurti: Vai jums šķiet, ka līdzcilvēki ir pašpārliecinātības pilni? Viņi var staigāt dižmanīgi, uzvesties augstprātīgi, bet jūs redzēsiet, ka aiz pašpārliecinātības izrādīšanas vairākumā gadījumu slēpjas tukši, aprobežoti, viduvēji cilvēki. Un kāpēc mēs visi gribam būt mīlēti? Mēs taču gribam, lai mūs mīl vecāki, skolotāji, draugi! Un, ja esat pieauguši, jūs gribat, lai jūs mīl sieva vai vīrs, jūsu bērni  vai jūsu guru. Kāpēc gan pastāv šī nepārtrauktā vēlme tikt mīlētam? Ieklausieties uzmanīgi! Jūs gribat būt mīlēti, jo paši nemīlat; taču tajā brīdī, kad jūs mīlat, tas izbeidzas; jūs vairs nejautājiet, vai kāds jūs mīl vai nemīl. Tik ilgi, kamēr jūs pieprasāt, lai jūs mīl, jūsos nav mīlestības, un, ja nejūtat mīlestību, jūs esat neglīti un brutāli. Kāpēc jūs tādi būtu jāmīl? Bez mīlestības jūs esat nedzīvs, un, kad nedzīvais pieprasa mīlestību, viņš vienalga ir nedzīvs. Toties, ja sirds ir mīlas pilna, jūs nekad neprasāt, lai jūs mīl, nekad neizliekat ubaga cepuri, lai kāds to piepildītu. Tikai tukšie pieprasa, lai tos piepilda, bet tukšu sirdi nemūžam nevar piepildīt, skrienot pakaļ guru un meklējot mīlestību simtiem citādos veidos.

e-mistika.lv