|
|
silvuks123 dienasgrāmata
| Piektdiena 03-09-2010 22:37 |
|
34 |
Es nekarošu vairs ar ēnām...Es nekaroju vairs ar ēnām..
Mieru elpo kastaņkoks aiz loga,
kaktā zirneklis auž pavedienu lēnām,
tā kā tuvinieks, kas mani nenosoda..
Un kā balti nokaitēta poga
Mēness debess melnā frakā augstu spīd,
sauli rīta audiencē
jau naktī gatavs sagaidīt..
Mani tumsa netraucē,
ejot cauri durvīm slēgtām,
palikušos mierināt
un no zvaigznēm pazaudētām
jaunu galaktiku krāt..
Sviediet akmeņus man sētā,
tā, lai nevar saskaitīt,
tā,lai tie it visur krīt
manas cerības kur spīd
ugunīgo jaunradīt!
Vien zeme manas ilgas sevī jūt,
sirds lai asiņo caur viņas rētām senām,
vientulībā visas debesspuses zūd
un es nekaroju vairs ar ēnām...
Autors nezināms......
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
