Dienasgrāmatas (blogi)

Milestiba, 02-09-2010 16:21

5 80

Jaunais temats pārdomām

Domāju par to jau kādu laiku.

Kad cilvēks garīgi aug, tad zūd atšķirības starp viņu un citiem cilvēkiem.

Jo stereotipiskāk es domāju, jo lielākas atšķirības saskatu: tautība, rase, dzimums, stils, amats utt. – viss traucē uztvert citu nepastarpināti.

Tad vēl var būt cita plāna atšķirības, piem., horoskopu līmenī. Īstenībā, daudzi to nezina, bet ne vienmēr dzimšanas dienas datums nosaka horoskopa zīmi, jo tā ir atkarīga no planētu vai zvaigžņu stāvokļa piedzimšanas brīdī, un to var noteikt astrologs.

Arī reliģija var šķirt cilvēkus. Kaut.. ne pati reliģija, bet to, kā mēs to uztveram.

Nevajag piezemēties, audziniet spārnus :))) Mēs neesam no šejienes!

Viss ir pārejošs, viss ir priekš laimes un pieredzes. Viss ir bez gala un sākuma un ir tik pat interesants, kā mēs paši.

Kad drusciņ esi izaudzis, jūti, ka zūd atšķirības un šķēršļi: nav vairs nozīmes vecumam, profesijai.. tikai Dvēselei pretī :) Tas ir kā ieraudzīt Pasauli, kas ir savādāka, nekā Tavējā, bet savā izpausmē līdzīga.. Tas ir skaisti, jutekliski, neparasti TĀ redzēt un skatīties un vērot.. Nepastarpināti. Bez nosacījumiem. Redzēt cilvēku kā Dieva daļiņu, neieciklējies vairs uz tā, ko viņš un kā dara šai brīdī un neasociēt viņu ar to, vienkārši redzēt Viņu un... Mīlēt, kā Sevi pašu.

Sākumam gan vajag saprast, pieņemt un iemīlēt Sevi. Ar laiku, ne uzreiz.

Es agrāk domāju – kā var sliktajā saredzēt labo? Ja man nav, ko ēst, vai ja es mīlu un mani nē – kas te labs? Kā vispār uz to var pozitīvi skatīties? Un vēl tie gudrie saka: galvenais ne tas, kas ar mums notiek, bet kā mēs raugāmies uz to... Meklējiet labumu jebkurā situācijā... Tā ir pieredze... Viss ir pārejošs... Nav neatrisināmu problēmu... utt. Nožņaugt gribējās. Gribējās tikai noburkšķēt kaut ko un aizcirt durvis.

Bet tagad savādāk.. laikam tagad es to sapratu. Pieņēmu. Vairs nepretojos.

Jā, mīlu. Jā, mani nemīl. Nu un? Ja esmu Pati Pilnība, Pati Mīlestība, ja man Tās ir Tik ļoti daudz, tad vienīgais, kas Man atliekt ir Mīlēt citus! Man nav, par ko satraukties! :)

Jo mēs Mīlam un gaidām pretī to pašu, kad pašiem TIK ļoti trūkst tās Mīlestības..

Un jā, gādās, kad ir auksti un nav ko ēst, jāiet pie draugiem pēc palīdzības :) Viņi jau paši nāktu mums palīdzēt, ja zinātu, bet mēs esam pārāk lepni, lai to izpaust – labāk no bada nomirt, vai ne?

Pirms gulēšanas

Mīlestība

citi ieraksti Milestiba d-grāmatā

Komentāri

blaumane: viss ir otrādi, jo vairāk cilvēks mācās un aug, jo atšķirīgāks kļūst un paldies dievam:)))

2010-09-02 16:37

Angela123: Kad cilvēks izaug, tad atšķirības, ko nosaka rase, tautība, reliģija, vairs neliekas nozīmīgas. Toties jo nozīmīgākas kļūst citas - kā mēs uztveram pasauli, cik labestīgi vai noraidoši esam, vai esam "uz viena viļņa", vai ne. Un tad ar tiem, ar ko nesaskan, mēs varam izvēlēties nedraudzēties... :)))

2010-09-02 17:05

sonoio: Atšķirības zūd tad, kad cilvēks beidzot saprot, ka viņš ir vienota veseluma, Visuma, neatņemama sastāvdaļa. Mēs visi esam Viens. Paraustīsi vienu zvārgulīti zirnekļa smalkajā tīkliņā, ieskanēsies arī citi.:)

2010-09-02 17:07

violinn: Var jau to saukt par augšanu. Man gan labāk patīk domāt, ka cilvēks kļūst interesants, saistošs tad, kad sāk pats DOMĀT. Kad apkārtējās lietas paanalizē pats, autopilotisko uztveri liekot malā.

2010-09-02 17:17

Milestiba: Jums visiem ir taisnība! Paldies :)

2010-09-02 17:46

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.