drosme?

man šorīt nav skaidrs - vai lēkt Dievam acīs ir drosme vai (pat nezinu, ko likt aiz `vai`)... pārgalvība? pārgudrība? trakums? par maz zināšanu? vai varbūt vienkārši ateisms, dižmanība, lieliNiecība?  vakar redzu - aacis saka Julianam (šķiet):`.. tas ir vispārzināms fakts, ka asiņu sajaukšanās rada spēcīgu ģenētisko bāzi! uzzināji? nu, tagad zināsi.`  paši redzat, tādā visnotaļ lecīgā apgalvojuma formā. nu teiciens jau vecs. pieņēmuma formā jau var viņu pieciest. lai klejo. a Kārlis Markss man kādreiz teica - šaubies par visu! domāju - palūkošu, ko saka Dievs par to asiņu sajaukšanos. palasu un vatutraks! - bail bezmaz citiem stāstīt:

`.. jūs esat apgrēkojušies, svešas sievas apņemdami, ka jūs vairotut Izraēļa noziegumu.` `Tad nu izsūdziet to Tam Kungam, savu tēvu Dievam, un darait pēc viņa prāta, un šķiraties no tās zemes ļaudīm un no tām svešām sievām` Bībele. Ezras 10(11,12) nu man ir skaidris, kāpēc ebreji nemaz tā neiespringst uz asiņu sajaukšanu un tik spēcīgu ģenētisko bāzi. ir skaidrs, ka aacis lec Dievam acīs. jo par Dieva vārda sagrozīšanu stāv rakstīts: ` ja kas pie šiem ( praviešu vārdiem) ko pieliek, tad Dievs pieliks viņam tās  mocības, kas ir rakstītas šinī grāmatā`( Jāņa parād. gr.22:18) nav tikai skaidris, vai lēkt Dievam acīs ir drosme.

ka viss, ko kādreiz kāds pētījis,  pateicis, pat apgalvojis,  uzreiz nav jāņem par pilnu, Marksam taisnība. antropologi arī saka, ka `ir ierasts teiciens, ka tas, ko cilvēks saka, un tas, ko cilvēks dara, ir divas dažādas lietas, un bieži tas tā arī ir.` nu vismaz, kas atnesas uz spēcīgo ģenētisko bāzi un asiņu sajaukšanos,  jau noteikti.