|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| WhiteRabbit, 21-08-2010 17:51 |
|
103 |
Sadzīves pornogrāfija16.XI-2008.
Kunigunde un lifts
No pēkšņā trokšņa teju salēcos. Biju jau piemirsis, cik idiotiska
melodija pievienota tālrunī pie Kunigundes kontaktiem lai nekad, nekad
nerastos vēlme neatbildēt, klausoties dziesmas turpinājumu.
- Es gribu tevi šonakt satikt, teica Kunigunde. Paraudzījos pulkstenī bija nedaudz pāri diviem.
- Trešā nakts stunda, īstais laiks labam minetam, novēkšķēju. Miegains cilvēks nedomā pārāk daudz par vārdu nozīmi.
Kunigunde tūdaļ nometa klausuli. Taču zināju, ka viņa tikpat
ieradīsies. Ja reiz viņa ir iedomājusies, ka tai no manis kas vajadzīgs,
vaļā tikpat netikšu, kamēr viņa nepanāks savu.
Pēc stundas tālrunis iezvanījās vēlreiz; tiklīdz atbildēju,
Kunigunde pārtrauca mani pusvārdā un paģēroši pieprasīja sagaidīt viņu
trolejbusa pieturā: esot jau pavisam netālu. Nopukojies apvilku zābakus
un devos turp.
Pa atvērtajām trolejbusa durvīm Kunigunde iegāzās man tieši rokās.
Tu pat nenojaut, cik ļoti man šoreiz vari palīdzēt! viņa čivināja.
Jutos laimīgs savā neziņā. Taču kas cits man atlika kā pasmaidīt.
Mēģināju izskatīties priecīgs un pagodinājuma glaimots. Devāmies pie
manis.
Liftā Kunigunde sāka uzvesties pavisam savādi. Starp trešo un
ceturto stāvu viņa nospieda bālgano pogu ar uzrakstu STOP un, uzspiedusi
manai mutei plaukstu, nogaidīja, līdz liftā nodziest daļa gaismu un
iestājas gandrīz mājīga pustumsa. Tad Kunigunde piekļāvās man cieši
klāt, vienu roku joprojām turēdama uz manām lūpām, bet ar otru
taustīdamās man gar jostas sprādzi. Nepaguvu pat īsti attapties, kad tā
jau bija atrauta vaļā, atvilkts arī rāvējslēdzis. Kunigunde pietupās, un
viņas garo svārku mala čaukstot atgūlās uz lifta ne pārāk tīrās grīdas.
- Mēs taču sarunājām, vai ne? pajautāja Kunigunde un, atbildi
negaidot, izvilka no biksēm manu locekli, lai tūdaļ mestos tam virsū ar
muti. Grūti aprakstīt to mežonību, ar ko viņa kā tāds zvērēns sūca un
laizīja jauniegūto gardumu. Man likās, ka manas acis, labsajūtā
tiecoties debesīs, apgriezīsies savās orbītās par simt astoņdesmit
grādiem.
Iespējams, tas bija visstraujāk sasniegtais orgasms manā mūžā;
baudas uzplūdā gandrīz zaudēju samaņu, arvien jaunas sēklas porcijas
grūdieniem izšķiezdams pa Kunigundes seju un kaklu. Taču trakajai
meitenei vēl nebija gana. Viņa masēja un laizīja mana locekļa pamatni,
līdz panāca no manis vēl spēcīgāku erekciju nekā iepriekš. Lai nesajuktu
prātā, mēģināju koncentrēt savas domas uz kaut ko citu, piemēram, lifta
pogām. Pagalma pusaudži gan tās bija jau sen pa vienai vien
izdedzinājuši; to vietā metāla paneļa izgriezumos vīdēja vien tādi
bālgani izkusušas plastmasas pikuči. Labi ja uz pāris pogām vēl varēja
saskatīt ciparu paliekas. Mana stāva pogai kaimiņi nesen bija ielikuši
jaunu aizvietotāju zaļā krāsā, bet arī to jau bija piemeklējis
priekšgājējais skarbais liktenis.
Virs paneļa, ar naglu vai kādu citu asu priekšmetu sašvīkāta,
rēgojās šī tipa liftu standarta instrukcijas plāksne, kas aizliedza
pārvadāt liftā viegli uzliesmojošas vielas un aicināja, ievedot telpā
bērna ratiņus, to pasažieri ņemt uz rokām. Kopš lifta izbūves nemainītās
sienas bija nosētas ar visdažādākajiem uzrakstiem, sākot no visu
dzimumu man pazīstamu un nepazīstamu vārdu īpašnieku savstarpējo
saistību analīzes un beidzot ar aicinājumiem gāzt valdību, nogalināt
dažādu tautību, konfesiju un orientāciju pārstāvjus. Uzzināju arī, ka
nebūt nav miruši daži manas jaunības varoņi, piemēram, Viktors un Kurts.
Kāds cits vēstījums liecināja, ka tā autors ir stājies dzimumsakaros ar
visu pasauli, bet tās ikdienas gaismas un siltuma devējs patiesībā esot
tikai tāds seksuāli izmantots kabatas lukturītis.
Viens no lifta kaktiem bija piečurāts, taču urīns peļķītē likās
vairāk ožam pēc kaķa, neba cilvēka nodarījuma. Kā liftā gadījies
nekontrolēts kaķis, īsti nespēju iedomāties. Varbūt tas būs bijis kāds
kaķus ļoti mīlošs cilvēks. Esmu pārliecināts, ka cilvēku slimīgas
aizraušanās nopietni ietekmē to fizioloģiju.
Griestos gailēja raustīga lampa tā liftā nenodziest nekad, kamēr
vien mājā ir strāvas padeve. Visa lifta energosistēma balstās uz dažiem
kabeļiem, kas piestiprināti gan tā sānos, gan augšdaļā turpat, kur
pacēlāja troses. Motors, kas atbild par lifta kustību, atrodas mājas
bēniņos. Visgrūtāk paciest lifta esamību mājā ir tās pēdējā, augstākā
stāva iemītniekiem motora darbību pavada diezgan liels troksnis. Ja
liftu darbina naktī, šī skaņa var pamodināt pat visai cieša miega
īpašniekus.
No metāla durvīm, kas šķir lifta motortelpu no mājas pamatkāpnēm,
atiet stāvas, aprūsējušas trepītes. Reizēm jaunieši nāk pie tām iztukšot
savus alkohola krājumus, taču biežāk viņi izvēlas siltos radiatorus,
kas izvietoti starp stāviem no turienes nepieciešamības gadījumā var
laikus aizbēgt, ja par viņu izdarībām ieinteresējas kāds pārlieku
ziņkārīgs kaimiņš vai, ļaunākajā gadījumā, sētniece. Tas gan notiek
reti, jo sētniece kāpņu telpās darbojas agri no rītiem, bet jaunieši tur
uzturas vakaros un pa retai reizei nakts sākuma daļā. Cita lieta, ka
reizēm var uzrauties uz kādu negantāku mājas iedzīvotāju, kam apnikusi
mūždien piesmēķētā kāpņu telpa, cigarešu izsmēķi uz grīdas un turpat
pamestās tukšās pudeles.
Taču dažreiz arī paši vainīgie nevairās no tiešas konfrontācijas ar
iedzīvotājiem. Ne vienmēr tā ir tiekšanās pēc konflikta, dažureiz
izlaidīgā jaunatne vienkārši izklaidējas, klausoties kādā pabubināt
atnākušā tīri labdabīgā babulī, kas vairāk apelē pie jauno pīpmaņu
sirdsapziņas un rūpēm par pašu veselību. Un neba velti. Saskaņā ar nesen
publicēto statistikas pētījumu, apmēram puse pamatskolas audzēkņu ir
jau izmēģinājuši cigaretes, bet kāda trešdaļa smēķē regulāri.
Kad mēs augām, tā nebija.
(c) "Savā starpā kopotie raksti" (2008)
http://whiterabbit.lv/2008/11/16/kunigunde-un-lifts/ |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
