Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 09-08-2010 11:08		16 75
Neviens no mums diemžēl nestāv uz klints. Mēs visi dzīvojam uz plūstošām smiltīm. Un nevienam nav lemts atgriezties. Mēs varam iet tikai uz priekšu. Līdz kādas jūras krastam, līdz debess malai, līdz asfaltētai ielai, līdz turienei, kur smiltis izbeidzas. Un tomēr nevainosim mūsu skarbo ceļu. Ja būs vajadzīgs, vainosim gājēju. Ceļš tikai norāda virzienu, bet mērķus taču izvēlamies paši. Ceļš tikai aicina, bet ``iet vai neiet`` izvēlas pats gājējs. Ceļš nekad nevirzās taisni. Ceļš vienmēr ved augšup vai lejup.. Un gājējam pieder izvēles brīvība : iet vai apstāties, kāpt vai krist. / Egils Lukjanskis/

Komentāri

nesite: Vairums gan vaino ceļa oļus un staujos neizņemamos līkumus, ne savu izvēli. Bet ceļā mēs parasti neesam vientuļi un ir reizes, kad blakusgājējs zūd, un ne `pēc savas izvēles...

2010-08-09 11:17

selenga: :))

2010-08-09 11:27

lotina62: ...un jebkurš kritiens tikai mūs padara stiprākus!:)))

2010-08-09 11:23

selenga: :))

2010-08-09 11:29

inuce: ...nu dažreiz jau izdodas paklupt arī uz taisna ceļa kur visi akmentiņi novākti...:)

2010-08-09 11:30

Just_: Klints., plūstošas smiltis, ceļš pa plūstošām smiltīm... Gribu redzēt to antiņu, kurš uz plūstošām smiltīm ceļu būvē. Un vispār, atradis filozfu - Lukjanski!

2010-08-09 11:49

bucene: Tik uz priekšu!:)

2010-08-09 12:03

Pārējos 9 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.