|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 08-08-2010 13:03 |
|
1 61 |
LIELĀS PILSĒTĀSEh, vai tik nav laiks sprediķītim? Šoreiz par nihilistiem, kas dzīvo pilsētās. Un, lūk, ko šai sakarā padomāju:
Katram tak gribas justies kā cilvēkam - novērtētam vai vismaz pamanītam! Un man, mazā vietā dzīvojot, nav ar to problēmas. Katrs mani pazīst un zina manu nozīmību un to, ko es dodu vismaz sabiedrībai, ja ne saviem tuvākajiem.(Ar savu privāto dzīvi jau nu nevajadzētu mums nevienam pa žurnāliem mētāties!) Toties tiem, kas pa lielajām pilsētām dzīvojas, savu nozīmību atpazīt izdodas tikai īpašos gadījumos un visai šaurā lokā. Pūļa sastāvdaļa ir un paliek tikai niecīga skudriņa milzu skudru pūznī. Un te viņas pašapziņu neglābj ne masu mēdiji, ne liela estrāde...
Un tad jautājums, kāpēc tam, kuram viss pietiek - i vietas, i nozīmes, - vajadzētu par savas dzīves augsto plauktu cīnīties, ja ikdienā tajā atrodies? :) Bet, ja esi anonīms pūlī, tad vismaz nonākot vietā, kur tevi kāds klausās, laikam ir grūti necelt savu nozīmi, otram virs galvas vai vismaz uz pleciem kāpjot.... Un lai nu kur atrasties, tad man šķiet, ka drošāk tomēr ir uz savām kājām un uz savas zemes :))
Lai tad nu izdodas katram sevi savā ikdienas nozīmībā pamanīt!!!
|
joga: Jā. #1 2010-08-08 15:21
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
