Iedvesmojos par mīlestību

Kamēr mēs esam iemīlējušies, tikmēr mēs kāpjam kalnā. Kad ir sasniegta kaisles kalna virsotne, ir tik skaisti, ka sāp krūtīs – svaigs gaiss, mati plīvo, un dzirkstīgas debesu krāsas, un brīvība drošībā, un silta roka tepat blakus, un dievišķa saplūsme, un tāles pie kājām, un laimība... Bet virsotnē ilgi uzturēties nevar – tomēr šaura vieta, stiprs vējš. Un tad ir divas iespējas.

Viena iespēja ir - ļauties kopīgajām jūtām, lai ceļ spārnos, un doties uz nākamo, vēl augstāko kalnu, kur klintīs vīt ligzdu, dzīvot savu dzīvi un gādāt par bērniem. Spārni visu laiku paliek ar tevi, un tikai tu pats vari izlemt, vai tos vilkt gar zemi, vai arī saņemties un vicināt laiku pa laikam, aicinot otru arī līdzi lidojumā. Jo biežāk trenē spārnus, jo vairāk spēka tajos turas, un tie sagādā vairāk prieka.