Princese, princis un pūķis

Tev bija viss, ko vien vēlējies:

Vakari bija un rīti,

Tad tu ar mani vien spēlējies,

Tagad pie kājām krīti.

Ziedus steidz dāvāt un konfektes,

Gredzenu pirkstā un skūpstus.

Vai lai ap kaklu krītu tev es,

Mīlēt ja atkal lūgsi?

Dvēselē izdedzis nu jau it viss,

Retas ogles vēl kvēlo.

Beidzot man murgs šis ir apnicis,

Nespēju vairs tevi žēlot.

Paliec, kur esi, vairs netraucē,

Nesāpini man sirdi.

Laikam tev prāts tālu aizbraucis,

Un pats tikai sevi jau dzirdi.

Tumsa un maldi vien tevi māc,

Cīņa ar pūķi tik grūta.

Kāpēc tev, princi, tik apjucis prāts,

Kur tavas kvēlās jūtas?

Skurbums kad galvā, aizmirsts tiek viss,

Nav it nekā vairs tev svēta.

Princesi sen jau tu aizmirsis,

Paliks tā neprecēta.

C Burve77

P.S. Princesēm varbūt labāk laisties lapās?::)) ir jau arī tādi prinči, kas ar pūķi necīnās, bet tiem atkal ir citas likstas:)) tie paši ir kā pūķi:))