|
|
Burve77 dienasgrāmata
| Sestdiena 31-07-2010 01:41 |
|
58 |
Gaisma un tumsaViņa aizslēdza dzīvokļa durvis un gāja projām. Vienalga uz kurieni, tikai projām. Mājās bija kļuvis par šauru, četrās sienās iesprostojusi pati sevi, viņa tā bija pavadījusi trīs dienas.Un kāpēc? Viena vīrieša pēc, kurš bija solījies piezvanīt uz mājas telefonu!
"Es taču esmu gluži traka, nu kāpēc man nav mobilā telefona? Kāpēc es to nenopirku? Tagad man nebūtu jāgaida un jānervozē...lai gan, ja viņš būtu gribējis piezvanīt, jau sen to būtu izdarījis..." Tā prātodama, viņa jau bija tikusi līdz ārdurvīm. Aiz tām bija trokšņaina iela, automašīnu sejas izskatījās niknas, ar atņirgtiem zobiem tās smējās viņai pretim. Viņa stāvēja uz trotuāra, ļaujot pūlim sevi grūstīt, cilvēki ar izbrīnu skatījās uz viņu un gāja apkārt ar līkumu. Viņa neko nemanīja. Tad pēkšņi sāka strauji iet uz ielas pusi...mašīnu riepas kauca, kāds vīrietis metās viņai pakaļ un pēdējā brīdī satvēra aiz rokas: "Vai jūs esat pie pilna prāta? Te taču nav gājēju pāreja, jūs varēja sabraukt! " viņš kliedza. "Sabraukt? Lai brauc, kas tad man...es gribu tikt pāri ielai, ārā no mājas..." viņa it kā pati ar sevi sarunājās, pat neklausoties, ko vīrietis viņai saka. "Nāciet man līdz, jums jānomierinās, ieiesim kafejnīcā! " viņš, joprojām turot sievietes roku, aicināja. "Kafejnīcā? Ak tā...labi...iesim!" viņa klusā balsī piekrita.
Nu, kad viņi iznāks ārā no kafejnīcas, es rakstīšu tālāk: vārdu sakot, ēdienkartē bija kafija, pāris pīrādziņi un nekāda alkohola:))))
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
