|
|
Laimonis dienasgrāmata
| Otrdiena 20-07-2004 22:18 |
|
2 3 |
Nevajag, bet.
Nesaprašana, panika un noliegumi.
Interese par dzīvo un nedzīvo, prieks smaidīt un bēda sāpēt.
Ir jautri lūkoties cauri sienai.
Neveselīgi griest roku ar zāli.
Svilpot skaļi, lai kāds atskatās, sajust zemi un meklēt to ar acīm.
Saprast kā tu spēj noturēties uz zemes un kāpēc nemāku lidot.
Nokrist, ieraudzīt zaļu kāpuru rāpojam pa ceļmallapu, nošķaudīt pieneņu pūku un pasmaidīt.
Noplūkt saldūksni un apēst ar visiem dzeltenajiem ziediem.
Gī, pasmaidi.
Un neiamirsti nosmērēt balto kreklu ar pieneņu pienu, atstāt daudz brūnos bumbulīšus.
Un protams nosmērēt viņai vaigu ar dzelteno pieneni :).
Piever acis brienot pa garo zāli jo zirnekļu tīkli pieskarās tavai sejai un pielīp, tas nekas, tos var nobraucīt nost.
Aizaugušais avotiņš, bet no viņa var dzert tīru ūdeni pēc pamatīgas peldes.
Hm, vecās dzirnavas, viņās vienmēr ir bijušas vecas.
Kazeņu ērkšķi nau nemaz tik sāpīgi, ogas ir ļoti garšīgas. :)
Smilšu karjerā mūžam saulainā nogāzē zemes sāka parādīties visai agri, bet gadiem ejot krauja aizauga, bet ēna izaug ļoti lielas meža zemens.
Ieskrienies un lec no kraujas līdz ceļiem smiltīs, bailīgs kritiens, bet ja nebaidās ir tā vērts.
Aizver acis pagriez muguru pret ūdeni un krīti atmuguriski no laivas, nau nemaz tik slikti, tikai ūdens dažreiz saskrien degunā, saldūdens ir nepatīkamāks kā jūras ūdens, degunā.
Žēl ka nevar redzēt zem ūdens tik labi, viss ir tik duļķāins, bet ja piepeld pie paša dibena un paspīdina lukturīti, kaut ko jau saprast var, daudz, ļoti daudz gliemeņu.
Tikko nopļauta zāle duras pēdās, tas ir tik patīkami, izlīst no auksta ūdens un stāvēt karstā saulē, sajūtot dīvainu siltumu.
Vasara. |
puma22: Tev nav bijusi doma izdot kaadu graamatu? :) #1 2004-07-21 10:27
Vinnie: Gī, pasmaidīju :) #2 2004-07-21 11:35
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
