|
|
malva dienasgrāmata
| Otrdiena 27-07-2010 11:43 |
|
1 70 |
ak eglīte, ak eglīte.. ak valoda!,ak valoda - tavs apģērbs man ko māca... nu i pārsmējos. nu i meitene niica. šais ganību laukos - viens kārtīgs ģenerators. viena kārtīga jautrīte - kā pazib gar acīm, tā vai nu smaidi līdz ausīm vai smejies. iekritu, rau, viņas valodas laukos: pārsmējos un atcerējos vakardienu. veikalā gribu nopirkt garneles, bet tāds jocīgs uzraksts: `netērētas garneles`. nospriedu - tad jau labi. sliktāk būtu, ja būtu `tērētas`. tas izklausītos kaut kā pēc `lietotiem apģērbiem`. komentāri gan raisīja divējādas jūtas. gauži (un jautri) jau iet tiem krieviem ar to latviešu valodu, bet, palasot dzdz, redzams, ka latviešiem ar dzimto iet vēl gaužāk. jo nav jau laikam, kas māca. kādu laiku kolēģe (pēc diploma - filoloģe, pēc amata - latviešu valodas skolotāja, nu jau - kāda stengra valsts iestādījuma priekšnieka palīdze) laikrakstā mierīgi čubināja reportieru tekstos iekšā `applausus` (ar divi `p`) un attēliem konsekventi svītroja nost vienu `t`. acīmredzot - kā māca, tā māk ... un tas savukārt māca, ka tas nav attaisnojums nemācēšanai... |
niica: Paldies par komplimentiem ::))) #1 2010-07-27 20:30
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
