Likteņa pirksts...Aizej tur, nezin kur,atnes to,nezin ko,
Arī mūsu dzīvē bieži vien tā notiek,
Bieži ejam tur, lai atrastu kaut ko,
Taču liktens pats pa plauktiņiem mūs saliek.
Citam maz tiek dots, bet citam daudz,
Kāpēc daudzi raud, bet citi smaida,
Kāpēc vienlīdzigi nodzīvot nav ļauts,
Citi mīl, bet citus sāpes gaida.
Vai par likteni to varam saukt,
Vai par mūsu dzīves veiksmes spēli,
Kādam patīk otram dzīvi jaukt,
Kāds nav spējīgs savaldīt sev mēli.
Kā lai atrod zelta vidus ceļu,
Vai starp tiem, kas veiksmīgāki šķiet,
Kā lai sāpinātie atgriež savu daļu,
Veiksmīgais - tiem palīdzi mazliet.
Varbūt tad mēs līdzīgāki kļūsim,
Laime uzsmaidīs gan tev, gan man,
Vienā likteņlaivā visi būsim,
Pienāks reiz tāds brīdis, tici man... |
