Dienasgrāmatas (blogi)

selenga, 23-07-2010 12:13		10 78
Dārzā ziedēja skaista roze. Garām gāja cilvēks un tam roze iepatikās , rozi nogrieza un ielika vāzē. Roze ziedēja priecēja aci, viņš par to rūpējās. Roze ziedēja aizvien krāšņāka un krāšņāka. Bet kādu dienu cilvēks aizmirsa nomainīt rozei ūdeni, aizmirsa ar to parunāties, roze sāka skumt, kopā ar skumjām krāšņais zieds sāka izbalēt. Cilvēks attapās ka aizmirsis savu rozi, mēģināja labot kļūdu, bet rozes krāšņums bija zudis. Cilvēkam roze bija tik dārga, mīļa, ka viņš to izņēma no ūdens izkaltēja un turēja pie savas sirds, bet kaltētā ziedā nav dzīvības, ir tikai atmiņas. Tā cilvēks dzīvoja ar kaltētu rozi pie sirds un neredzēja citus ziedus, kas viņam ziedēja apkārt

Komentāri

ImbraGreisa: Tu PATS saceri?:))

2010-07-23 12:22

GANGA8: Skumji...jāmēģina taču šim cilvēkam palīdzēt ieraudzīt apkārt ap sevi pasauli!

2010-07-23 12:27

selenga: Atteikšanās no mīlestības ir atteikšanās no Dieva. Dzīve ar mīlestību ir krusta ceļš./J.Rubenis/

2010-07-23 12:29

GANGA8: Katram savs krusts jānes...

2010-07-23 12:30

selenga: Ja vien to pats vēlas

2010-07-23 12:34

GANGA8: Nu krusts jānes neatkarīgi no tā, vēlies vai nē...

2010-07-23 12:36

Naktsvijole_es: Viss atkarīgs no skatījuma uz lietām un notikumiem...krusts ir krusts tikai tad,ja cilvēks to uztver tā..:)...cilvēks neredzēja citus ziedus,kas ziedēja tam apkārt....tā notiek..un ļoti bieži...

2010-07-23 12:51

Pārējos 3 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.