|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| selenga, 21-07-2010 14:10 |
|
5 60 |
Šis vakars ir īpašs. Zvaigznes tumši gleznotajās debesīs spīd kā bērna prieka pilnas acis. No kaut kāda tumša mākoņa pamales, kurš saplūst ar tumšajām debesīm izlien spožais un baltais mēness. Tik liels, un pārredzams, ka šķiet tas apgaismo visu pasauli. Manās acīs redzams tā atspulgs. Viņš liekas tik tuvu, ka mana vēsā roka jau stiepjas pie tā pieskarties, taču tam visam seko vilšanās. Nolaižu roku, un skatos uz to kā uz brīnumu. Un tas arī ir mans brīnums.
Šim mēnesim, šovakar es dodu savu mīlestību, un dvēseli. Dāvāju savu smaidu un prieku, pat vientulības laimi. Tāpat kā visuš šos gadus viņš ir dāvājis man. Viņš ir iemācijis mīlēt, pats to nemaz nemākot. Un tas ir šis brīnums, kuru pavada skumju dziesma, un to jāprot novērtēt.Tik brīnišķīgi ir mīlēt, nemaz to nemākot, bet dzīvot ar apziņu ka māki.
/Mīliet, un ticiet/ |
Parama: tev ir savs kaķis? #1 2010-07-21 15:09
Parama: viens? #3 2010-07-22 10:02
Parama: tas ir par maz! vismaz divus valag!:_) #5 2010-07-22 10:52
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
