aūūū`!?kas ar mani?! še debesīs... kad `deja kāpj debesīs`, es arī... un debestiņa nu viļņojas, viļņojas, viļņojas. tieši tāpat kā tur laukumā: no soļiem un solīšiem, skaņām (dimdarudamdarudopadadopadasoļiemsoļiemrikšiemrikšiemrikšiemrikšiemaulekšiem..) un krāsām, acu mirdzuma, dzirkstīm skatienos, smaidiem un smiekliem, rūtām un rakstiem - tur lejā un še augšā. paldies, mani mīļie - Latvijas puiši un meitenes. tas bija tik skaisti (jo skaistāk, ka - par spīti karstumam)! kā (varētu būt) paradīzē. paldies. |
