|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| maza_mirdza, 04-07-2010 01:37 |
|
46 |
absurdsTikko atgriezos savā mīļajā gultiņā, pēc kuras ilgojos jau veselu mūžību, bet ne par to šīs stāsts.
Kā gan tā reizēm dzīvē jocīgi iekārtots? nesaprotu.
Ar kārtīgu vīna pudeli, šodien nosvinēju BRĪVLAIKA sākumu ar savu istabas biedreni. Tā kā es ļoti veiksmīgi esmu aizstāvējusi savu Gada Projektu augstskolā, tad tas obligāti bija jānosvin. Sēdējām parkā uz soliņa, kā tādas alkoholiķes un runājām ar visu iespējamo. Un kārtējo reizi nonācām pie temata - kā tas ir iespējams, ka mēs viena otru esam pacietušas jau gadu? - mums tas abām ir neizprotami, jo:
kādreiz mēs gājām paralēlklasēs, jau kopš sevi atceros, man šī meitene RIEBĀS, manuprāt, iedomīgāku skuķeni es sen nebiju redzējusi (atzīšos viņa arī par mani nebija nekādā sajūsmā). Kad iestājāmies augstskolā, izdevīgāk bija braukāt kopā, nu ko, lieka latiņa vārdā nācās šo neciešamo cilvēku paciest. Bet tad izrādījās, ka velns nemaz nav tik melns kā viņu mālē... kkā esam sadzīvojušas, un pārdzīvojušas visdažādākos notikumus...:D
Nekad nesapratīšu, kā tā mēdz notikt, ka nepazīstot cits citu var izdarīt secinājumus, kuri bieži vien nesakrīt ar realitāti... kāpēc mēs nevaram uzreiz saprast cilvēkus, kuram var uzticēties, bet no kura jābēg...
Tas tā atvieglotu dzīvi... bet, laikam, vairs nebūtu tik interesanti pasēdēt pie vīna pudeles un par to pasmieties...
Jauku vakaru! ;)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
