Kājiņas ar rasu ir.....un dvēsele palaista lidojumā.

..jā,jā,sestdienas vakaru,nevis Jāņu naktī dvēseli palaidu lidojumā.

Pēc cīņas ar nezālēm,

pēc neskaitāmu zemeņu kilogramu lasīšanas,

pēc saulē apsvilušas miesas zieķēšanas ar pretapdeguma krēmiem,

ar draudzeni izdomājām iet lasīt

PĒTERENES/tītarenes,pelašķi/.

Izlasīju,ka Pēterdienā jādzer pētereņu tēja,

kas vairo sievietē skaistumu un seksīgumu.

Jau ar pirmajiem soļiem ārpus civilizācijas,

kājas  ar rasu,bikšu gali slapji,

 Rietēja saule,liela,sārta.......

Atradām i pēterenes,i citu jāņuzāli,bet iedomājām aiziet paraudzīt pļaviņu,kur kādreiz naktsvijoles savu saldkaislo smaržu mums uz nerva spēlēja...

Bet....lielzemnieks visus ceļus par pļavām pārvērtis,kur govīm ,aitām,zirgiem ganīties.

Nebridīsim taču pa rudzu lauku!

Brienot apkārt laukiem, esam slapjas jau līdz jostasvietai,bet sirds gavilē-cik mūsu daba skaista!

 Nonākam purva malā,aiz tā jābūt naktvijoļu pļavām.Klusumu un dabas baudījumu pārtrauc .....mobilā zvans.

Kur jūs esat ,jau vienpadsmit vakarā!!!

Nepadodamies,kaujoties ar odiem,dodamies pa purva pļavu tālāk.

Nu jau botiņas un baltās zeķītes ar purva rāvu krāsojās ......bet mūs nebaida nekas!

Ir!Ir!Naktvijoles ir!

Kur kādreiz bija tikai dažas,tagad veselas pļavas!

Ne jau velti nevienam neteicām,ka te viņas ir!

Un arī tagad klusēsim kā partizāni!

 Lai vairojās,lai arī citugad mūs reibina!

Saplūcām katra pa pušķītim!Jo mēs taču bijām to pelnījušas!

Bet nu jāsāk ceļš mājup.Manējie jau ar pa mobilo zvana!Pusnakts tuvojās.

Iznākam no purva laukā un mūsu skatam paveras vārdos neizsakāma aina-miglas vāli veļas acīm redzami,kaut kur rietumos vēl saules lieta zelta strīpiņa,mums aiz muguras vissnobriedušākais pilnmēness,kā liels siera ritulis.Tālumā bubina lielzemnieka zirgi un....steidzīgs sienāzis jau iemēģina savu vijoli.Jau sienāzis....diemžēl....

Nu nepatīk man tautas runas,ka vasara pēc Jāņiem jau iet uz beigām....bet sienāzis nepielūdzams pierādījums.Un putni rītos klusē....

 Tā nu brienam pa pļavu ceļu uz pilsētas pusi-migla ieplakās biezumbiezā un drēgna,salst slapjās kājas,bet sirds gavilē!Te vēl viens pārsteigums-madaru pļava!Aiz madaru pļavas.....ganās bars stirnu..tā lēnām,nesteidzīgi brienot pa miglu....gribētos tām stirnām līdzi brist....

Bet viens solis,esam atpakaļ civilizācijā,realitātē!

Bruģēts celiņš,laternas,mašīnas.

Tikai pilnmēness mani pavada ar savu skatu līdz mājām un naktsvijoļu un citu jānuzāļu smarža reibina....reibina un dvēseli priecē un dod spēku !