|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| nesite, 13-06-2010 13:41 |
|
2 68 |
Horizonts- kur jūra
saplūst ar debesīm. Vērotājam no krasta tā ir līnija uztverta ar redzes orgāniem. Bet mēs zinām, ka šī līnija ir māns un to sasniegt nav iespējams. Es reizēm dzīvoju ļoti strauji - un vajag apstāties un pasmaržot rozes. Reizēm laiks apstājas, nē, laiks neapstājas, apstājos es, sastingstu, kā gliemezis saritinos un ieeju savā mājā. Es esmu, kas es esmu-vienkārša, bet sarežģīta. Esmu likta uz šīs zemes ar kādu mērķi - dzīvē nav sakritības. Mēs satiekam cilvēkus konkrētu iemeslu dēļ, un tādēļ var būt vajadzīgs laiks, lai tas atrisinātos, bet galu galā tas palīdzēs saprast kādēļ lietas notiek, kā tās notiek. Viss turpat sākas vien un beidzas...
|
saulesjuura: ļoti patiesi un īsti esi pateikusi, paldies par ierakstu! :) #1 2010-06-13 16:52
nesite: tādas šodienas sajūtas izplūda rakstos:) #2 2010-06-13 16:55
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
