Kapu stāstiņi.

Tuvojas pusnakts,īstais laiks stāstiņiem par kapiem.

Agrs sestdienas rīts.

Kā īstai latvietei pienākas, piekopju kapu"" kultu"".Katru sestdienas rītu dodos uz ciema jauko,kluso kapsētu kalna galā,pasērst pie mīļa ,tuva cilvēka.Kapsētā klusums,tikai vējš klusi šņāc lielajās priedēs,dzenis kaļ ,protams,ka krustu .Esmu viena,bet nekad nebaidos no mirušajiem,tikai no dzīvajiem....

Te dzirdu tādu kā būkšķi,itkā kāds nolektu no koka tā pasmagi.Paraugos uz trokšņa pusi ,bet neko neieraugu,tikai dzenis vēl kaļ un kaļ.Stāvu sastingusi,kādam taču tur jāceļas augšā,ja noleca no koka/interesanti KO TAS darīja tajā kokā/Nekā,klusums.Saņemos un eju koka virzienā,grābeklīti turot kaujas gatavībā.

Izstaigāju vairākas reizes ,bet neko aizdomīgu nemanīju.Par lielu iepriecinājumu uzradās kaimiņš ,kurš arī atnācis pasērst pie tuvajiem.Izstāstu šim manu pārbīli,ejam abi divi raudzīt-nekā,kluss un tukšs.Kaimiņš,vīrs jau stipri gados,izteica domu ,ka varbūt kādā kopiņā ielūzis zārks no zemes smaguma.....

+ + + + + + +

Atkal klāt sestdiena .Atkal dodos uz kapsētu,bet šoreiz līdz mazdēli 7 gadi un 4 gadi.

Ejam garām kopiņai ,kur uz krusta iegravēts vārds Rozālija ......Vecākais mazdēls ar apbrīnu saka

O,jums te viena aktrise no seriāla apglabāta!

Samulsusi prasu no kāda seriāla,jo seriālus ciest nevaru.

 Puika nosauc kādu tur seriālu/tie kas skatās ,droši vien zina,kurā darbojas varone vārdā Rozālija/

+ + + + + + +

Staigājot pa kapiem ,mazākais mazdēls izsaka savu sajūsmu-

Skaties ,ome,cik tas kapiņš STILĪGS!

Paraugos norādītajā virzienā-jā,""stilīgs"" bez gala.....smilšu kalniņš no kura nav novāktas bēru buķetes.

Izvāktas tikai  nokaltušās puķes,bet plastmasas puķes,spožās lentas ,oāzes palikušas un izkārtotas pa visu kopiņu./esmu ievērojusi,ka kapiņu kopj vecs vecītis, kurš samulsis,jo nezin ko iesākt ar visām tām grabažām/

 Nekā briesmīga jau stāstiņos nebija.Tik no dzīves noskatīts!