|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| nnv, 05-06-2010 17:51 |
|
67 |
Patiesība?Nolēmu uzrakstīt savas domas par Patiesību. Tās ir ienākušas manī caur
dzīves pieredzi, kurā svarīgu vietu ieņem tāda īpašība kā vērīgums -
spēja redzēt visu tā, kāds tas ir patiesībā. Tā ir spēja ielūkoties savā
patiesajā būtībā, kāda piemīt katram dzīvam organismam uz zemes, bet
kuru daudzi tā arī neatklāj sevī.
Patiesība ir tepat mums
līdzās. Tā nav jāizgudro no jauna. Kamdēļ kaut ko jaunu izgudrot, ja
vecais ir labāks par jauno? Vecais ir pamatu pamats, uz kura balstās
viss jaunais. Tas ir Mūžīgas patiesības pamats. Tas nemainās, jo to
nevar izmainīt. Cilvēki ir pārklājuši visu savu pasauli ar jauno -
jaunām zināšanām, filozofijām, jaunām ticībām...
Bet tas neizmaina Patiesību. Cilvēks var to nezināt, neieraudzīt sevī,
ignorēt, apmelot, bet tas neizmaina Patiesību. Tā stāv pāri visam.
Cilvēks var teikt, ka viņš Tai netic, bet, lai kā varbūt negribētos to
pieņemt, viņš vienmēr ir no Tās atkarīgs. Taurenis, lidodams pļavā,
nezin, kas ir Saule. Mēs savukārt domājam, ka esam to zināmā mērā kaut
cik tuvāk iepazinuši. Taurenis ir prāta līmenī zemāk attīstīts. Viņš to
nezin.
Bet vai ir jāzina?
Toties šim skaistajam lidotājam ir zināšanas par Saules gaismu un
siltumu, no kuras viņš ir atkarīgs. Tā ir Patiesība - pats pamats.
Cilvēks ir apaudzējis šo pamatu ar zināšanām par Saules virsmas un
iekšienes temperatūru, diametru, procesiem Tajā. Viņš aizvien mazāk redz
pašu pamatu. Taurenis to redz. Viņš par to priecājas. Saules gaisma un
siltums ļauj viņam dzīvot un priecāties par dzīvi.
Mēs savukārt, šķiet, ka esam nemitīgā zināšanu badā. Gribam zināt vēl un
vēl. Bet tā ir atkarība - līdzīgi kā alkohols vai narkotikas. Zināšanām
nav gala un malas. Tās mums tik ļoti ir vajadzīgas. Vai maz ir
iespējams tās visas ielikt sevī? Ja gribat uzzināt Patiesību, tad
netiecieties pēc šim zināšanām kādu laiku. Īstā Patiesība ir daudz
vienkāršāka un daudz tuvāk, nekā jūs domājat.
Patiesība ir vienkārša.
Tā kā cilvēkiem ir savi viedokļi par to, tad mēs to esam sarežģījuši,
pazaudējuši, padarījuši līdzīgu sev. Patiesība ir Mīlestība. Tas ir
Augstākais prieks. Mīlēt patiesībā ir tik vienkārši, tik dabiski un
saprotami. Un tomēr mēs nespējam saprast. Kāpēc saprast? Mīlestību nevar
definēt. Mēs to laižam caur savu prātu, lai varētu ietērpt vārdos. Ko
gan Mīlestības formulas vārdi ir devuši labu sabiedrībai ? Vai ir
beigušies kari un iestājies miers? Mīlestība ir jāpiedzīvo sevī, savā
dzīvē, citos cilvēkos.
Tā atklājas darbībā. Tā ir aktīva, ne pasīva. Mīlestība ir vienkārši
jādod, un tā aizvien vairāk augs jūsos. Mīlestība ir Augstākā patiesība.
Tā ir augstākā ticība. Mīlestība ir gaiss, kuru mēs elpojam. Cilvēki
mēdz jautāt - vai tu mani mīli? Jūs tātad nezināt, kas ir gaiss. Ja jūs
man ticētu, jūs zinātu, ka mīlu vienmēr. Mīlestība taču ir gaiss. Tā
vienmēr ir. Tad šis jautājums izzudīs. Patiesība ir cilvēks. Mīli sevi
un apkārtējos - tā ir Patiesība.
Izbrīvējiet sev kaut vai vienu dienu - tikai sev. Aizmirstiet par visām
dzīves problēmām. Izlaidiet visas savas domas ārā no sevis. Pavadiet
laiku klusumā. Staigājiet klusējot, sēdiet klusējot, ēdiet klusējot,
sarunājieties ar kādu klusējot... Izejiet sabiedrībā, dabā... un
pavērojiet kā dzīve plūst un mainās, kā laiks rit tajā. Vērīgi
ielūkojieties it visā - gan taurenī lidojošā pļavā, gan mākonī
aizslīdošajā debesīs, gan saules gaismā visu aptverošajā, gan puķes
ziedā - tik mazajā, bet visu dzīvību sevī ietilpstošajā, gan cilvēkā,
ikdienas darba rūpju vai izklaides prieka pārņemtajā. Un kad jūs tā
vērīgi uzlūkosiet visu apkārt esošo ar tīrām, skaidrām, brīnumainām,
debešķīgām bērna acīm, tad jūsos sāks ieplūst šis bezgalīgi lielais
prieks, kuru rada mīlestība.
Šī mīlestība, kā lietus lāses tuksneša smiltīs, aizvien vairāk
atveldzēs jūsu izslāpušo dvēseli un sniegs jums tik nepieciešamo
enerģiju, barību. lai jūsu sirdīs iedēstītā mīlestības sēkla varētu sākt
raisīties vaļā no zemes un tiekties pretī Saulei.
Tad jūsu acis saredzēs to, ko tās nekad nav saskatījušas, jūsu ausis
sadzirdēs to, kurā tās nekad nav ieklausījušās, jūsu deguns saodīs to,
ko nekad nav uzdrošinājies paostīt, jūsu mēle sagaršos to, no kura agrāk
tā riebumā atsacījās. Visas šīs patiesās izjūtas jūsos rada mīlestība,
kura ir Dievs. Jūs mīlot redzat, mīlot dzirdat, mīlot saožat, mīlot
izgaršojat. Ieraugiet, saklausiet, saodiet, izgaršojiet patieso dzīvi.
Tā nes jūsos vislielāko gudrību, vislielāko svētību. Visas jūsu vājības,
ciešanas, kārdinājumi, baudas kļūs nenozīmīgas, mazvērtīgas, izgaisīs
kā pelni vējā.
Tagad jūs ziniet, kas ir patiesā Bauda. Jūsu vecais, pelēkais ķermenis
būs noskalots Dieva svētajā ūdenī un visas pasaules cilvēku skatienam
atklāsies jaunā mīlestības laikmeta cilvēks - visu pasauli, visus
cilvēkus jeb patieso Dievu no visas sirds dziļumiem mīlošs cilvēks.
Autors - Ainārs Lignarskis
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
