Divi vilki

Reiz senos laikos vecs indiānis atklāja savam mazdēlam kādu dzīves patiesību:
- Katrā cilvēkā notiek cīņa, kas līdzīga divu vilku cīņai.
Viens vilks iemieso visu slikto - skaudību, greizsirdību, žēlumu, egoismu, ambīcijas, melus...
Otrs vilks iemieso visu labo - mieru, mīlestību, cerību, patiesību, laipnību, uzticību..
Mazais indiānis, līdz sirds dziļumiem aizkustināts par vectēva sacīto, uz mirkli aizdomājās un tad jautāja:
- Bet kurš no vilkiem galu galā uzvar??
- Tas, kuru Tu baro...

Šī melnā/baltā cīņa ir cilvēces attīstības priekšnosacījums. Vai var būt labais bez sliktā un karstais bez aukstā? Vai diena bez nakts vai bēdas bez prieka? Vai var pastāvēt vīrišķais bez sievišķā? Protams, nē.Ikviens ir daļa no otra un ikviens ir atkarīgs no otra esamības. Būdami atsevišķi, bet tomēr kopā, Iņ un Jan attēlo visu lietu attīstību pretstatu vienībā.