Dienasgrāmatas (blogi)

ligitens, 27-05-2010 09:32		1 54
“Reiz stāvēju zem ābeles. Ābols, ko visvairāk iekāroju, šūpojās neaizsniedzami augstā zarā. Atmetu ar roku un vairāk pēc tā nelūkojos. Te skaistais ābols, atraisījies no zara, paukš, uzkrita man vispirms uz galvas, tad no galvas ieripoja rokās. Visu var iegūt, ko vēlas, ja neko pārāk nevēlas.” (Eriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs”.) Ikviens no mums vēlas mīlēt un būt mīlēts. Tādai jābūt lietu kārtībai ikdienā. Diemžēl ne vienmēr tā notiek. Gadās brīži, kad, patiesu mīlestību meklēdami, izmisīgi cīnāmies, pūloties to atrast – visbiežāk šādi gadījumi beidzas ar neveiksmi. Par prieku un apmierinājumu mums, pasaulē visas lietas atrodas līdzsvarā, un tieši tāpēc nereti mīlestība atnāk pie mums uz palikšanu tieši tai mirklī, kad to vismazāk gaidām. Katru no mums vismaz reizi mūžā sagaida Lielā Liktenīgā tikšanās, un pats interesantākais un aizraujošākais šajā “dzīves šaha spēlē” ir tas, ka iepriekš pat neesam varējuši iedomāties par tādu vai citādu situāciju. Liktenis ir izcils mīlestības stāstu režisors, un ja vēl palīgos nāk asistente Nejaušība, stāsts var sākties. Mīlestība atnāk, notiek, sākas – to var dēvēt, kā katrs saprotam un vēlamies. Mīlestība nekad nav vienāda, tai ir bezgala daudz nokrāsu, smaržu un piepildījuma tieši tik daudz, cik vien uz pasaules ir mīlētāju. Cik no tās spējam paturēt, cik laimes mirkļu nopelnīt un pareizi izprast spēles noteikumus – tas atkarīgs tikai no mums pašiem. Nav divu vienādu mīlestības stāstu, vien katrs no tiem ir vienreizēji skaists savā neatkārtojamībā, notikumu, izjūtu, likteņu izkārtojumā.

Komentāri

cloudberry: par to speeju patureet - Miilestiiba ne vienmeer ir tikai emocijas.. biezhi taa ir apzinaata izveele. miileet otru arii peec pirmaas eiforijas, arii tad, ja ne katru riitu pamostoties sajuuti tos taurinjus. izveele saprast, ka neviens nav pefekts un nevajag no otra gaidiit briinumus, uz kuriem pashi neesam speejiigi..

2010-05-27 09:42

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.