beigas kautkam - sākums jebkam

es gan varētu izlikties! bet tas jau tikai tāds lēts pašapmāns būtu...

tie trakie kaķa nadziņi

perfekti savā nadzismā!

ņem tie un skrāpē dvēseli kailo

rētas lāso kā saplēsti stikli pludmales saulē

tagad jēla un kaila dvēsele plēstā

un kaķa nadziņi... tikai...

kaķis ta ņipričom ar nadziņiem saviem!

viss pagaist un zūd

un paliek tukšums... tukšums...

tuksums tik košs, tik krāsains un spilgts

tukšums tik skaļš, tik griezīgs un traks

tukšumā tajā kā tuksnesī veries

tur mirāžas ir un realitāte kautkur...

tukšums sevī paņem visu...

tas paņem kā melnais un neatstaro neko

nekad jau nav tā, ka nav nekā

jo tukšums tak ir... tas paliek vienmēr, kad nav vairs nekā

un uzkāpjot mocim

pagriežot ručku līdz galam traucos

traucos nekur, pretī mušu nāvei

kas varonīgi sitās man sejā un mirst

tikai to kaujas saucienu nesadzirdu, jo...

jēgas jau nav nedz saucienam, nedz braucienam

tikai nāve... kādam  pa īstam kā mušai

tikai nāve... kādam tā kā noslēgums kautkam

tikai nāve kautkam... kā sākums jebkam

kur paliek ticība, kad tā zūd? vai zem gultas?vai mašīnā bardačokā starp citām sīklietām slēpjās? vai varbūt tā pazūd, lai pēctam atnāktu un paliktu?

 attieksme veido attieksmi, notikumi provocē un izraisa notikumus... un vēl ir tā, ka ūdens ir sapjš, debesis zilas un sievietēm ir noslēpumi...

 re kā!

"nāve" kautkam ir sākums jebkam!

jebkas var būt jebkas

 un arī tas reiz beigsies!

 lai šis Tevi iedvesmo jaunām uzvarām!

 uzvarām, kurām tāpat nebūs jēgas! :P