|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| dveselite, 14-05-2010 22:31 |
|
75 |
Mirkļi....
Vasara. Vējš apskalo manu augumu ar smiltīm, bet viņa saulē
apžilbināti pievērtie acu kaktiņi smaida. Tās acis tik kautras un
maigumu pilnas slepeni raugās uz mani un mulsina. Viņš tak nav mans,
bet tik ļoti gribas pieskarties vaigam un... noskūpstīt
lūpu kaktiņu...bet nē, es to nevaru, man sava dzīve dzīvojama, es
vēlreiz un vēlreiz sev cenšos iegalvot, ka tā ir tikai draudzība un ,
ka man jābūt uzticīgai tam, kas mani gaida mājās....
Cenšos runāt par visu un ne par ko, lai tikai atgaiņātu iekāri,
kas ar katru mirkli pārņem arvien spēcīgāk. Bet viņš? Tik negaidīti
mani noskūpsta, uz lūpām sajūtot jūras saļo pilienu sāku smieties.
Samulsusi kā 15 gadīga meitene, vairos viņa...bet ķermenis notirpis
cenšas atgriezt mani pie domām par draudzību. Pašapmāns un iekšēja
liekulība, bet sevī jūtu, ka vēlos, lai šī diena nekad nebeigtos.....
Šos mirkļus es vēlos paglabāt savā sirds vistālakajā stūrītī...... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
