Ieķērusies sirds labirintos dzeja...

Melnbaltā fotogrāfija

Tu sūtīji kādreiz melnbaltu foto,
bet gāja stundas pat dienas un nedēļas
vai aizmirstas tās izjustās vibrācijas,
vien paliek kaut kas, bet paliek tad kas?
(neprātīgi jaukas atmiņas kaut katrā Viņā mazliet no raganas)

Bez vīgriezēm gribas, man mosties no rīta,
vien pīlādžu ogas tās sūras man šķiet.
Ja miegā Tev sapnis ar melnbaltu bildi,
tā zīme ka pele pār kāju Tev skrien.
(labu nakti mazuļiem).

Raganas detektori debesīs nefiksē
Tad pelēkā rītā sloti uz ekrāna krāsaini šķiet.
Ja satiksme bieza - ņem Islandi talkā,
Un dzīve no melnas, pēc brīža balta jau šķiet
(Jo debesīs neviens nelido).

Var ieiet tad tīklā un aplūkot bildi,
ko meitene matiem čirkaini melniem Tev sūta.
kaut melnbalta tā, no ikdienas izceļ
sirds dvēseles labirintos...
(Kur reprīze tā - šai dzejai?)

Jā, sauklis šīm rindām, lai būtu kā būtu -
Bez minūtēm piecām mīla...
(bet tas jau ir pavisam cits stāsts)

(c) matrozis pelikāns vai romis applis.