...ieraksts Nr.69...

...vakar bija atbraukusi mana mā...pasēdējām klačiņu uzsitām, pa čarkai ierāvām :)))... un tad mā saka – zini meit, atnāks vasara, būs man atvaļinājums, atbraukšu pie tevis un pasūtīšu sev kapakmeni.....es biju šokā – viņā tik 60 būs rudenī, bet viņa bļin par kapiem domā...tādas dusmas uzdzina, ka es atkal norāvos ...:)...salamājāmies, protams, bet tad viņa apskaidroja kāpēc tā ir izdomājusi – viņiem dzerevņā jau kurais gadījums – vecāki nomirst, bet bērniem krīze naudas ziņā un tad nav par ko uzlikt kapakmeni un pamales...un tad es tā padomāju – ja jau viņā tā grib: nu lai jau taisa to pieminekli...atradīšu kurā šķūņa stūrī nolikt un lai gadus 10-15 stāv – nesapūs:)...tik nosmējos mātei – zārku gan nesūti vēl – ķirmji apēdīs un būs par velti vēlreiz nauda jāizdod jaunam....:)))...redz kādas domas manai mā pa galvu maisās....:)