Lai dzīvo pirmais maijs!

1. maijs.

Lai dzīvo pirmais maijs, tas lielais un tas sarkanais! Vispasaules darbaļaužu svētki – tā mums mācīja padomju laikos, jo tad pie varas bija darbaļaudis. Tagad pie varas ir Šķēles un Lembergi un pat tādi ģimnāzisti kā Šlesers! Kādus tad svētkus šodien svinam mēs, bezdarbnieki inženieri ar grābekli vai sētnieka lāpstu rokās?  Velns viņu zina, es pats nesaprotu. Arvien biežāk liekas, ka vajadzētu kādā bērzā uzvilkt sarkanu karogu, un diezin  kā vārdā mūsu tautas vadoņi to vilktu nost – tas gan būtu interesants skats. Man jau vienalga – es jau esmu pārsniedzis Ministru Kabineta noteikumos paredzēto vecuma cenzu un pēc idejas  man jau vajadzētu atdusēties  par bargu naudu nopirktā  kapu smiltājā. Bet es neko. It kā nesaprotu mājienus un turpinu dzīvot. Drīz būs  4. maijs..  Mūs aicinās, un mēs iesim svinēt kaut ko nesaprotami dārgu un nesasniedzamu. Un še jums, mīļie draugi, vesels klēpis dzeltenu saulīšu! Pavasaris jau tāpēc ir pavasaris, lai  pasmaidītu. Kaut vai caur  asarām.:)))