|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| _Koshka_, 01-05-2010 00:44 |
|
1 142 |
Nekā jauna ...Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām
nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.
Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un
skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz
stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar
riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no
dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no
kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas
reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad,
kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā
zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi
bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika
resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko
māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija
draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz
riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz
soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām.
Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši
gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā
un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi
ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika
pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar
problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums
bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja
esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka
mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja
brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu
krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3
cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka
viņiem nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem
tā, it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej
atpakaļ, lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi;
- Vēl sliktāk - Tu jau tagad zini, kam šo iedosi izlasīt. :))) |
jewel: labi uzrakstīs... :)
un zinu, ka iespējams tas kādam liekas bezatbildīgi un visai vieglprātīgi šajos laikos, taču joprojām šad un tad atļaujos uzvesties kā TOREIZ...
...rakstīt vēstules un sūtīt tās pa pastu, ne elektronisko... staigājot pa lauku ceļiem, iegriesties kādās mājās pēc aboliem... iziet no mājas bez mobilā, braukāties ar riteni pa meža takām un atgriezties mājās tikai tad, kad jau sen kā mēness redzams... ierasties ciemos pie kāda no draugiem, vienkārši tāpat - stāvēt durvju priekšā ar svaigām bulciņām un smaidīt...
man ir laimējies, jo arī man līdzās esošie joprojām TĀ dara... :)) #1 2010-05-09 18:34
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
