Sviesc, jeb Balonkas mīlas ārija

Dziedājums:
Kā ziediņš bez saules
Tik drūms ir mans prāts
/stāv Balonka  bāla,  parka vidū, rociņas sažņaugtas, sejas izteiksme skumju pārņemta; fonā koki, un puiši baltās pačkās un puantēs viegli līgojas līdz ar kokiem/

Kur remdēšu sirdi,
Ko žēlabas māc.
/ar strauju kustību tiek izrauta no krūtīm sirds. Balonka žēlabaini un jautājoši skatās uz sarkano sirdi (nu tādu kā Valentīn dienas atklātnītēs). Koki un puiši sastingst gaidās jautājuma zīmes pozā/

Aiz dārza tur lejā
Dziļš ezeriņš mirdz
/viss kļūst viegli miglains. Balonkas  acis piežmiegtas. Sākas atmiņu aina. No gaisa krīt krāsaini burbuļi. Parādās jauna, daiļa Balonka - caurspīdīgā šifona kleitiņā - rokas pret dīķi pastiepusi/
Tur zvērēdams spieda
Viņš mani pie sirds.
/ no dīķa izpeld puspliks vīrišķis (augšēja daļa plika!), smuks pēc vella,čirkanie, mitrie mati slīgst līdz pleciem. Pats pārklāts ar ūdenslāsītēm...lēnām pietuvojas Balonkai  un piespiež to pie sirds/

Tur skūpstīja mani
Viņš viltības pilns
/Vīriets skūpsta Balonku un saslapina viņas kleitiņu (ar ūdeni!!!) Fonā: no dīķa dzīlēm parādās nāriņas un pavēcina ar astēm...Vīriec lūr uz viņām pār Balonkas plecu/
Tur viņa zvērestu
Aiznesa vilts.
/Vīriec norauj ūdens rozi un ar nagu uzskricelē uz lapas mūžīgas mīlestības apliecinājumu Balonkai. Tā stāv visa "bietē iekāpusi" un pārlaimīga.Un pasniedzas, lai paņemtu rozi. Šai brīdī sāk mutuļot dīķa ūdens no tā izlec Neptūns Vilts I, paķer Vīriec zvērestu... un aiznes. Nāriņas gavilē. Vīriec atviegloti nopūšas un iekāpj atpakaļ dīķi. Balonka nokrīt gar zemi dziļās žēlabās. Atmiņu aina beidzas./

Nu, strautiņ, man traucas
Uz ezeru prāts
/ Atpakaļ mūsu dienās. Balonka  stāv pie dīķa - žēli dzied. Un izmisīgi raugās uz dīķa pusi. Ar rokām satvērusi galvu...it kā neļaujot smadzenēm no galvas ārā izlekt ij dīķī iekrist. Koki šūpojas stiprāk. Vīri puantēs dejo uz Balonkas pusi/
Kur remdēšu sirdi,
Ko žēlabas māc.
/fināla aina. Balonka  ar sirdi rokās dodas uz dīķi. Puiši ar viegliem baleta soļiem piedejo klāt un teatrāli tur to,lai tā neielec. Balonka  izraujas un iesviež sirdi dīķī. Pati paliek malā ar triumfālu sejas izteiksmi. Puiši sadodas rociņās un gulbīšu dejas solī iedejo dīķī. Pēdējais kadrs. Tuvinājumā Balonkas feiss...Ar pārbolītam acīm un izbāztu mēli/


P.S. Paldies cien. R.Paulam par mūziku un Blaumaņu Rūdim par vārdiem!