|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Greizsirdis32, 14-04-2010 00:25 |
|
92 |
Humors..."Pirms divām nedēļām bija mana 45. dzimšanas diena, un tāpat jau
es nejutos diez cik fantastiski torīt. Es devos brokastot, zinot, ka
mana sieva būs
jauka, novēlēs man daudz laimes dzimšanas dienā, un droši vien uzdāvinās
dāvanu. Viņa pat nepateica labrīt, nemaz nerunājot par daudz laimes. Es
nospriedu, OK, tādas jau tās sievas ir. Bērni gan atcerēsies.Bērni
ieradās pie brokastīm un neteica ne vārda. Dodoties uz darbu es jutos
diezgan nelāgi. Kad es ierados savā birojā, mana sekretāre, Lienīte,
teica,"labrīt, šef, daudz laimes dzimšanas dienā". Es sajutos mazliet
labāk; vismaz kāds bija atcerējies. Es nostrādāju līdz pusdienlaikam.
Ap pusdienlaiku Lienīte pieklauvēja pie mana kabineta durvīm un teica,
"zini, ir tik skaista diena, un ir Tava dzimšanas diena, aizejam
pusdienās, tikai mēs divatā". Es atbildēju, "Hei, tā ir foršākā lieta,
ko esmu dzirdējis pa visu dienu! Ejam!" Mēs aizgājām nevis uz ēdnīcu,
kur mēs parasti ejam, bet uz mazu klusu, privātu restorāniņu, izdzērām
pa diviem Martini un pusdienas bija patiesi izdevušās. Atpakaļceļā uz
biroju, viņa teica: "Klau, ir tik skaista diena,mums taču nav jādodas
atpakaļ uz biroju?" Un es teicu "Nu laikam jau nav gan." Viņa teica
"Ejam pie manis".
Kad mēs ieradāmies viņas dzīvoklī, mēs izdzērām vēl pa vienam Martini un
izsmēķējām pa cigaretei. Tad viņa teica: "šef, ja tu neiebilsti, es
aiziešu
uz guļamistabu uzvilkt kaut ko ērtāku". "Protams", es sajūsmā atbildēju.
Viņa iegāja guļamistabā un pēc kādām sešām minūtēm iznāca laukā .....
nesdama milzīgu dzimšanas dienas torti, un viņai sekoja visi mani
darbinieki, sieva un bērni. Visi dziedāja "augstu laimi, prieku no
sirds.......?!?!
Un es sēdēju uz dīvāna..................
Un kājās man bija tikai zeķes.............." |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
