...par tikšanos jeb randiņiem....

...kopš vakardienas domāju par randiņiem:)...aklajiem ne aklajiem, bet par tikšanos:)...es nezinu kā citas meitenes, bet es piemēram uz katru pasākumu eju kā uz aklo randiņu:), jo nevar zināt, kas mūs tur sagaida...var cerēt un plānot, ka būs šitā un tā, bet beigās var sanāk pavisam citādi...tā ir ar randiņiem jeb tikšanām....:))...un runājot par aklajiem – tas ir pat aizraujoši – nezināt līdz pēdējam brīdim, kas tur atnāks:)...sava veida adrenalīns....nu vismaz man ir tā:)....un tāda tikšanās var sanāk i plānota, i neplānota, jo vīrietis var pienāks Tev klāt kafejnīcā vai uz ielas un ....aizrunāsieties tik tālu, ka pasēdēsiet kafejnīcā un sarunāsiet jau nākamo tikšanos vai vienkārši šķirsieties ar apziņu, ka tomēr jauku cilvēku ir daudz:)...var jau būt, ka nesanāks nekāda tā tikšanās – kaut arī cilvēks varbūt viss tāds labs un pozitīvs, Tev nebūs tā mirkļa, kas līdzīgs mūžībai:))...un nevajag teikt pēc tikšanās, kas ir neizdevusies – visi viņi tādi, es nekad ne mūžam vairs!!...galvenais domāt, ka tie / neizdevušies/ ir izņēmumu, lai mums parādītu, ka dzīve rit uz priekšu un tur tālumā mūs gaida kāds, kas ļoti, ļoti vēlās mūs satikt.....:)