`visi zvani zvan..` (un parāds nav brālis)ejam šorīt ar mazuliņu uz skolu un klausāmies: `rano utrom na rassvetje visi zvani zvan`..` mazuliņa pie sevis domīgi: `man skola, baznīcās dievkalpojums.. ` es (savukārt) pie sevis: būs jāatdod parāds (atcerējos Londonu Ziemsvētkos): uz Ziemsvētkiem pirms došanās uz Londonu lūdzu še, lai kāds pamet idejas, ko darīt Londonā pāris Ziemsvētku dienās, kad nestrādā ne metro, ne autobusi. bija cilvēks, kas ieteica aiziet uz baznīcu. apsolīju ( kad atgriezīšos) pastāstīt, ko tad darīju tais dienās (bet nepastāstīju). nu tā arī darījām - aizgājām ( ar Ģ. un Dž.) uz Sv. Marka baznīcu (anglikāņu), jo turpat blakus arī dzīvojām. tas bija tik sirsnīgi un vienkārši. tik priecīgi. kā karaokē. ailēs uz sienas parādās teksti un dziedi tikai. un dziedam ar. sitam plaukstas, dejojam un dziedam. tādi brīvi, tādas brīvas improvizācijas gospeļi. sarokojamies. apkampjamies. ar baznīcēniem. ar Dž. tantu. nu mīļi, ka bail.
uz bagātnieku rajonu aizstaigājam, uz Augsto kalnu ( labi tā - sēdēt uz beņķīša Londonas augstākajā kalnā, raudzīties uz viņu visapkārt no augšas, malkot vīnu un gavilēt: `stāvēju dziedāju augstajā kalnā - lai mana balstiņa skanēja tālu..` :))
garām kapsētai, kur K. Markss `dus Dieva mierā`, noejam. visu zemju proletāriešus atceramies... laiks labs, viss kopā - drusciņ sniedziņa, sulīgs zaļums, ciklamenas dārzos un pamātītes .. un atpakaļ uz mājām.. uz pēlēkajiem zirņiem ar speķi un sīpoliņiem
un atkal kalns .. znotiņš rāda Jodorovski. un gaida, ka es kritīšu no krēsla. nezina, jau, ka tas bija `kļovo` pagājušā gadsimtā ( septiņdesmitajos. akapulkieši uz šo ar akmeņiem metuši). nu jau taču pierasts. krustā sišana jau ir dzīvesveids. kam nav Jēzus, tas citus. vai - cits citu. vai pats sevi. diendienā. pat nesāp jau vairs. vai ne?
nu tā. ja par daudz - piedodiet |
