Kā domā miljonārs?

Mums katram zemapziņā ir iesakņojušies dažādi uzskati par naudu, finansēm un mūsu attiecībām ar tām. Šie uzskati ir veidojušies vairāku gadu garumā apkārtējās vides un mūsu pieredzes iespaidā. Daži no tiem mums palīdz būt veiksmīgiem naudas lietās, bet citi, savukārt, to traucē un bremzē.

Parasti mēs šos traucējošos pieņēmumus uzskatām par tik pašsaprotamiem un loģiskiem, ka pat neatļaujamies vairs tos apšaubīt. Arī jūs varat sevi pārbaudīt – piemēram, novērtējiet no 1 līdz 10 (kur 1 – “absolūti nepiekrītu”, bet 10 – “pilnībā atbilst manai domāšanai”) šādus apgalvojumus:

• Liela nauda ir liela atbildība.
• Lai taisītu naudu, ir vajadzīga nauda.
• Investēšana der cilvēkiem, kam ir daudz naudas.
• Nauda ir visa ļaunuma sakne.
• Kļūt bagātam – tas ir veiksmes un likteņa jautājums.
• Nevar kļūt bagāts, darot tieši to, kas patīk.
• Skatoties reāli, ir liela varbūtība, ka es nekļūšu bagāts.
• Tiekšanās pēc bagātības izraisa stresu un veselības problēmas.
• Finansiāla drošība ir stabils darbs ar regulāriem ienākumiem.
• Vairums visu labo iespēju jau ir izsmeltas.

Tie pieņēmumi, kurus novērtējāt ar 6 vai augstāk, jums attiecībās ar naudu, visticamāk, ir traucējoši.

Otrs vērtīgākais ieguvums no semināra – iepazīšanās ar vēl vienu alternatīvu naudas plānošanas veidu. Tā filozofija paredz, ka pati svarīgākā naudas pārvaldīšanas daļa ir ienākumu sadalīšana dažādos kontos ar konkrētiem mērķiem. Ieteicamā sadalījuma attiecība izskatās aptuveni šādi:

• 10% – finansiālās brīvības konts (uzkrājumi jeb nauda, kas pelna naudu);
• 10% – ilgtermiņa ietaupījumu konts lielākiem pirkumiem;
• 10% – personīgās attīstības konts (izglītība, kursi, semināri);
• 55% – iztikas konts (rēķini, obligātie maksājumi, pārtika, kredītmaksājumi);
• 10% – izklaides konts (tas katru mēnesi jāiztērē pilnībā);
• 5% – ziedojumu konts (laba darīšana kādam citam).

Šāda izdevumu sadale ļauj domāt par savām finansēm un savu attīstību ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Noderīga domāšanas veida maiņa, salīdzinot ar tradicionālo – 10% uzkrājumiem, ne vairāk kā 30% kredītiem, bet pārējais citiem tēriņiem. Sadalot savus izdevumus detalizētāk, skaidri iezīmējas citi naudas plānošanas mērķi – sevis pilnveidošana un labdarība, kā arī izklaide un atpūta kā obligāts priekšnosacījums. Ļoti ceru, ka ar laiku arvien vairāk cilvēku sāks virzību uz šāda veida plānošanu ģimenēs.