...neatkarības dienasgrāmata....

Šodien notikās ar mani kāds atgadījums, kas lika aizdomāties, ka labi, ka mēs kaut ko neizdarām līdz galam :)...var teikt, ka mans slinkums izspēlēja labu joku, tik cik ilgi tas tā būs:)...bet visu pēc kārtas...gāju pārraudzīt pagrabu...es ik pārdienas eju uz viņu, jo skatos vai neparadīsies ūdens, jo tad vajadzēs celt kartupeļu augstāk. Bet vēl nav, kaut gan atceros pirms 11 gadiem vajadzēja pumpēt ūdeni laukā, bet man tad pumpis salūza un nācās staipīt visu laukā ar rokām...bet es novirzījos no tēmas:)...un tad atveru es durvis, apstājos uz pakāpiena un kad lieku kāju uz nākošo pakāpienu, tā, kas stāv, sāk slīdēt un es jūtu, ka lidoju lejā...man liekas es visus 9 pakāpienus saskaitu ar muguru un visu ķermeni, bet...es rudenī nenovilku graudu maisu lejā, jo putniņus baroju un bija bailes, ka lejā peles vairosies un dzīros...tad es pagriezos kritienā un apsēdos uz tā maisa...nu uz tā, kas tur ir palicis – kāds 1.5 spaiņa graudu....sasitu ceļgalu un ikrus nedaudz pret pakāpienu, bet ja viņa tur nebūtu, būtu vēl trakāk....:))

P.S. šovakar neatkomentēšu – eju skatītes savu vienu no mīļākajām filmām – Bibliotekārs 2, man tur galvenās lomas atveidotājs nu ļoti patīk :)