...neatkarības dienasgrāmata....

...te atkal es :)...vakar nerakstīju, jo nebija nekā tāda ko stāstīt...nu vismaz nebija ko publiski teikt, bet tās domas, kas man bija galvā, nav paredzētas apspriešanai – man pietiek savu prātuļojumu :)...vakarvakarā taisīju kārtējo skapju revīziju...lielo 200 l maisu pielasīju ar bērnu drēbēm, ko atdevu tālākai nēsāšanai...ja jūs redzētu kā meitēns šņukstēja, kad ieraudzīja ko gribu atdot :), bet nevar nēsāt tak maiciņas ar garām piedurknēm, kas ir tagad palikušas īsas...nu piedurknes jau būtu pusbēda, bet mugura un puncis pliks:), bet tas mums nav pieļaujams :)...savējo jau ar izrevidēju, bet otrādāk – visu kas par lielu noliku citā vietā, bet tās, kas bija par mazu, tagad varu valkāt – jaunas štātes :)...tā arī es dzīvoju...tik šodien ienāca prātā – kāpēc mēs gribam ideālu sev redzēt blakus??...ne vienmēr tas ideālais un acīm tīkamais ir labākais variants...labāk laikam būtu izvēlēties ar aizsietām acīm – paļaujoties tik intuīcijai un sajūtām, kas rodas neko neredzot...es dažreiz aiztaisu acis un klausos nakti:), kaut arī ir diena laukā...un teikšu godīgi – sajūtas ir brīnišķīgas – atverot acis pasaule liekas daudz krāsaināka un foršāka :)