...pārmaiņu vējš...

...bet tad pienāk brīdis, kad viņiem gribas brīvību vai ko vairāk un jā... ko vairāk... un viņi mūs vairs nenovērtē...

 Tās, kuras tā vienkārši nepadodas un kuras ir stipras, dodas pie spoguļa, uzkrāsojas, pasaka pašas sev, ka ir lieliskas, un neizplūst asarās, bet turpina dienu, vakaru tā, it kā viņām būtu pilnīgi vienalga par savu vīrieti, un vēl, paņēmušas pildspalvu, uzraksta uz sienas: „Es esmu Tev par skaistu...”  „Es esmu Tev par resnu, kaut sveru tikai 50 kg..” „Es tā nekad nedarītu, bet vienreiz tam visam bija jāpieliek punkts...”  „Mani principi neļauj, bet šoreiz arī man ir teikšana...”  „Es neko negribu par to zināt...”  „Man nepatīk uzreiz tik krasas pārmaiņas, bet šoreiz es tām ļaujos...” `` Man jau nepienākas...”  „Es jau nemācēšu...” „ Es jau nevarēšu..” – un vēl simtiem visādu depresīvu tekstu šādā garā.....

Un beigās: „Šodien es beidzot aizeju, jo nu protu visu!”

http://www.youtube.com/watch?v=-KvvJt7Q_ww

 / ...no comment needed.../