Ezītis,kurš nepazuda miglā!

 Patīkami,ka šorīt mūsu lielie zēni tā aktīvi sarosījušies!

Mums te katrai jau  pilnas vāzes ar virtuālajām rozēm,nēļķēm,klasiskajām tulpītēm/manas vismīļākas puķes/gan individuāli,gan kolektīvi pasniegtas.

Bet šoreiz nebūs runa par šiem svētkiem,bet par vīriešu pieklājību,uzmanību .

Mēs te cits ar citu esam vairāk vai mazāk pazīstami/virtuāli /sarakstes bijušas sirsnīgas,ne tik sirsnīgas,vispār neizdevušās,piedauzīgas,draudzīgas,ar humora pieskaņu,īslaicīgākas,garākas.

Skumjš ,neizpratnes pilns mirklis,ka gaidot kādu vēsti no kāda konkrēta cilvēka/sarakste bijusi jauka,draudzīga/,nesagaidot atbildi,paskatoties profilā, atrodi uzrakstu-MELĒTĀ PERSONA NAV OHO DATU BĀZĒ!

 Pazudis ezītis miglā!

Kāpēc?

Vai pie pazušanas mana vaina,vai esmu ar kādu vārdu vai teikumu aizskārusi....

Tāpēc mani ļoti,ļoti aizkustināja kāda īsa vēstulīte no kāda nika ar kuru sarakstījos nepilnu mēnesi .Sarakste bija jautra,netendēta uz iepazīšanos vai ko vēl nezin...

Cilvēks uzrakstīja vienkāršus vārdus-

Paldies par jaukajām sarunām !

Es dzēšos laukā!

Vienkārši un saprotami!

Un man ne mirkli neienāca prātā doma -kāpēc viņš dzēšās!

Tātad tā vajadzēja!/un,ja arī atgriezīsies ar citu niku,tad tā nav mana darīšana/

Lai vecās ezītim,kurš nepazuda miglā!

Lai te mazāk ezīšu,kuri pazūd miglā!