Vai tiešām?

Vai tiešām tas esi tu?

Tu esi dzīvs!

Jā,tu esi dzīvs!

Tu neesi sapnis,kuru es sapņoju.

Tu esi dzīvs cilvēks

Ar sirdi,asinīm un mīlestību krūtīs,

Ar smaidu uz lūpām un skaistām acīm.

Tevi ieraugot sirds sāk pukstēt straujāk

Un pār ķermeni pārskrien sīkas skudriņas

Un,kad tu runā,

Es kūstu aiz laimes,

Jo tava balss ir burvīga

Un vārdus,kurus tu saki,nāk no sirds.

No patiesas un mīlošas sirds.

Kura ir tikai retajam

Un tu esi viens no tiem,

Jo tu esi ar sirdi un asinīm,

Tumši sarkanām asinīm.

Jā!Tas nebija sapnis,

Jo tu runāji ar mani

Ar visu sirdi un dvēseli,

Jo tu esi cilvēks

Ar smaidu uz lūpām.

Dzīvs!Vai tiešām tu esi dzīvs?

Vai tiešām tas nebija tikai sapnis,

Kuru es kārtējo reiz sapņoju.

Nē!Tas nevarēja būt tikai sapnis