Viela pārdomām..

Kungs Tu labāk par mani zini, ka laikam ritot es novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca. Neļauj man kļūt par pļāpu, un  par visu vairāk sargā mani liktenīgiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.

Atbrīvo mani no neremdināmas vēlmes jaukties citu darīšanās . Liec man gūt gādīgai , bet ne-īgņai, liec izpalīdzēt, bet ne izrīkot. Žēl , protams ,ka nevarēšu likt lietā savu gadu gadiem krāto gudrību, bet Tu ,Kungs, itin labi zini, ka līdz sava mūža galam gribu saglabāt kaut pāris draugu. Pasargā mani no vēlmes iegrimt bezgalīgos sīkumos- dod man spārnus ,lai uzreiz nonāku pie lietas būtības.

       Lūdzu žēlastību un pacietību ,lai spētu uzklausīt citus runājam par savām sāpēm, bet aizzīmogo manas lūpas ,lai es nevarētu bilst ne vārda par savējām...drīz vien tās pieņemsies spēkā un ar katru gadu pieaugs vēlme runāt par tām. Dod man spēku izciest tās .

      Neuzdrošinos lūgt, lai Tu uzlabotu manu atmiņu: tā vietā neliedz pazemību un aiztaupi pašpārliecinātību ,ka tas ,ko atceros es, ir pretrunā ar citu atmiņām. Neliedz man saņemt to brīnišķo mācību ,ka arī es varu kādreiz kļūdīties.

     Sargā mani savā pieticīgajā maigumā. Negribu būt svētā- līdzās svētajiem reizēm ir grūta dzīve, bet taisnība ir arī tā ,ka vecs ,ķildīgs sievišķis ir Nelabā augstākais sasniegums.

     Dod man spēju saskatīt labo lietās un cilvēkos , no kuriem tas vismazāk sagaidāms. Un palīdz man ,Dievs, savā žēlastībā darīt viņiem to zināmu.

Nez...iesaku aizdomāties!:) :DD